Saeimas apakškomisija neatbalsta ieceri bērnus skolot no sešu gadu vecuma

Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputāti šodien pēc atbildīgo amatpersonu uzklausīšanas pauda bažas par valdības ieceri samazināt obligāto vecumu, no kura tiek uzsākta pamatizglītības ieguve, informē Saeimas Preses dienests.

"Par reformu atbildīgās ministrijas pārstāvji apakškomisijas sēdē vēstīja, ka galvenie motīvi bērnu skološanai no sešu gadu vecuma ir to ātrāka iesaiste darba tirgū, kā arī iespēja saņemt Pasaules Bankas aizdevumu reformu īstenošanai. Šie motīvi mūs nepārliecināja, un lielākā daļa apakškomisijas deputātu norādīja, ka šāda satura reformas īstenošanu neatbalsta," atzīst apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Dukšinskis (LPP/LC).

Kā noskaidroja deputāti, plānoto mērķi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu īstenot divējādi - vai nu samazinot obligāto vecumu, no kura tiek uzsākta pamatizglītības ieguve, vai arī no 12 uz 11 gadiem saīsinot laiku, kurā skolēns iegūst vidējo izglītību. IZM savu ieceri argumentēja, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu vidējā izglītība tiek iegūta 12 gados, tādēļ, lai iegūtu Pasaules Bankas aizdevumu, ministrija ir izšķīrusies par ieceri bērnu skološanu uzsākt no sešu gadu vecuma. Kopējais šim mērķim paredzētais finansējums trīs gadu laikā būtu 30 miljoni latu. Šī nauda paredzēta gan mācību satura pārskatīšanai, gan mācību līdzekļiem, pedagogu apmācībai un algām.

Apakškomisijas deputāti uzsvēra, ka galvenā reformas problēma ir tās forma un saturs, norādot, ka sešu un septiņu gadus vecu bērnu sapludināšana vienā klasē neveicinās izglītības kvalitāti, turklāt nav pētīts, kā tas ietekmēs bērnu psiholoģisko un emocionālo stāvokli. Arī pieaicinātie nozares eksperti atzina, ka, lai bērni ātrāk iekļautos darba tirgū, nevajag pazemināt obligāto vecumu, bet gan sakārtot izglītības sistēmu, tostarp mācību satura standartus.

"Jau patlaban vecāki var izvēlēties bērnu uz skolu sūtīt no sešu gadu vecuma, un ir jādomā, vai šāda reforma vispār ir nepieciešama. Pieejamos finanšu līdzekļus daudz racionālāk varētu izmantot, tos novirzot mācību satura pārskatīšanai vai pirmsskolas izglītības sistēmas sakārtošanai," uzsvēra Dukšinskis.

Latvijā

Cik prātīgi un lietderīgi tiek sadalīta nauda nākamā gada budžetā; pie kā novedīs ārējā parāda audzēšanas alkas; kādēļ nespējam izrauties no stagnācijas ekonomikā; kurp dodamies “zaļā kursa” ideologu pavadā – “nra.lv” saruna ar bijušo premjeru un savulaik ilggadēju vides ministru Induli Emsi.

Svarīgākais