Vairākos novados skolotāji saņēmuši pirmās algas 2010./2011.mācību gadā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinātas līdz 250 latiem par likmi pirms nodokļu nomaksas, kā arī vairs neietver piemaksas par papildus pienākumu veikšanu, aptaujājot novadu pārstāvjus, uzzināja aģentūra LETA.
Pedagogi novados arī nopietni nobrieduši streikam. Kā stāsta arodorganizāciju pārstāves, Gulbenes rajonā streiku atbalsta ap 90% skolotāju, Liepājas rajonā - ap 70%, bet Ogres rajona pedagogu attieksme pret streiku tiek raksturota kā "lielākoties pozitīva".
Kā norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Ogres rajona padomes priekšsēdētāja Airisa Lepere, neraugoties uz to, ka darba samaksa par likmi skolotājam samazināta par aptuveni 100 latiem, reālais samazinājums ir krietni lielāks, jo skolotājam lielu algas daļu veidojušas tieši papildus piemaksas par klases audzināšanu, burtnīcu labošanu, gatavošanos stundām un citu ārpusklases darbu.
"Skolotāji ir šokēti, tajā pat laikā viņi jau bija gatavi šādam samazinājumam," norāda Lepere, skaidrojot, ka pedagogi savas algas aprēķinājuši jau iepriekš. Liela pedagogu neapmierinātība ir arī Gulbenes rajonā, lai gan rajona arodbiedrības priekšsēdētāja Rasma Vanaga norāda, ka tieši algas dienā neviens pedagogs ar sūdzībām arodbiedrībā nav vērsies.
Arī arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš norāda - skolotājs jau iepriekš zinājis gan tarificētās stundas, gan to, cik ir vienas stundas vērtība pēc jaunā izglītības finansēšanas modeļa, tomēr, visticamāk, reālo algas samazinājumu pedagogs aptver, to saņemot uz rokas vai savā kontā.
Liepājas rajona arodorganizācijas priekšsēdētāja Rūta Zvaigznīte gan norāda, ka joprojām aktuāls ir jautājums par streika ilgumu, jo viedokļi atšķiras pat vienas skolas pedagogu vidū. Apsvērta tiek gan vienas dienas brīdinājuma streika rīkošana, gan arī streiks nedēļas garumā vai pat beztermiņā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības valde vakar izvirzījusi prasības izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS), uz kurām ministrei atbilde jāsniedz līdz otrdienai. Galvenais, kas tiek sagaidīts no Koķes, ir pieprasīt 2010.gada finansējuma palielinājumu izglītības nozarei, lai palielinātu finansējumu uz vienu izglītojamo, lai samazinājums pret 2009.gada sākumā plānoto nepārsniegtu 20% un ļautu palielināt normēto skolēnu skaita koeficientu sākumskolā no 0,75 uz 1.
Finansējuma palielinājums nepieciešams, lai arī ieviestu iedzīvotāju skaita blīvuma koeficientu, apturētu skolotāju un skolēnu attiecības palielināšanu, palielinātu zinātnes bāzes finansējumu vismaz 12,6 miljonu latu apmērā, kuri ietvertu Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanu.
Ministrei tiek prasīts nepieļaut tālāku finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai, kā arī nodrošināt, lai pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba samaksu nosaka Ministru kabinets.
Ja atbilde netiks saņemta arodbiedrības noteiktajā termiņā, arodbiedrība nolēmusi to uzskatīt kā noraidošu un tādā gadījumā, kā skaidro Krastiņš, arodbiedrība jau var balsot par streika pieteikšanas datumu un izvirzīt konkrētas prasības.
Jau ziņots, ka nākamā padomes sēde, kurā varētu tikt lemts par streika norisi, varētu notikt tuvāko divu nedēļu laikā.