Ja bērnus skolos no sešu gadu vecuma, mainīs izglītības saturu līdz sestajai klasei

Ja gan valdībā, gan vēlāk Saeimā tiks pieņemts lēmums par bērnu skološanu no sešu gadu vecuma, Valsts izglītības satura centrs (VISC) vēl šogad izstrādās izmaiņas izglītības saturā no pirmās līdz sestajai klasei, aģentūrai LETA pastāstīja VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis.

"Ir skaidrs, ka arī citās klasēs mācību saturs nevarēs palikt tāds pats kā līdz šim," aģentūrai LETA sacīja Vasmanis, skaidrojot, ka, visticamāk, izmaiņas sestās klases mācību saturā nebūs tik lielas kā pirmajos gados. VISC cer, ka līdz tam brīdim bērni būs apguvuši pietiekami daudz zināšanu, lai varētu turpināt mācības septītajā klasē vēl pēc līdzšinējā standarta, jo visa pamatizglītības satura izmaiņas būtu pārāk milzīgs projekts, par kura lietderību vēl varētu diskutēt, atzīst VISC.

Jau ziņots, ka valdība šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2010./2011.mācību gadu par obligāto vecumu, kurā tiek uzsākta pamatizglītības ieguve, noteikt sešus, nevis septiņus gadus, kā tas bijis līdz šim.

Šobrīd VISC gandrīz pabeidzis darbu pie programmas projekta pirmklasnieku mācīšanai, un tajā paredzētas vairākas radikālas pārmaiņas salīdzinājumā ar to, kā mācību darbs pirmajās klasēs tiek organizēts šobrīd.

Piemēram, bērniem vismaz pusgadu nebūs mācību stundu, bet gan mācību nodarbības, kas katra ilgs 30 minūtes, turklāt šādu nodarbību nedēļā nebūs vairāk par 18. Šo nodarbību laikā netiks mācīti noteikti mācību priekšmeti, bet ar brīvo rotaļu palīdzību bērns tiks mācīts lasīt, rakstīt, skaitīt, kā arī saskaitīt un atņemt skaitļus no viens līdz desmit.

Izglītības satura speciālisti norāda, ka skolotāji izvēles kārtībā varēs mācīšanā izmantot arī integrēto pieeju, kas dažviet tiek darīts jau šobrīd. Savukārt atsevišķu mācību priekšmetu mācīšana sāktos otrajā pusgadā, lai bērns varētu adaptēties otrajai klasei.

Bērniem minētais nebūs jāapgūst, sēžot skolas solā, sola VISC pārstāvji, norādot, ka sagatavotajos grozījumos likumdošanā paredzēts, ka pirmās klases izglītības programma varēs tikt īstenota arī pirmsskolas izglītības iestādēs, savukārt attiecībā uz skolām, kurās fiziski visas mācību klases piepildītas ar krēsliem un soliem, risinājumi būs jāmeklē skolas vadībai ar pašvaldību. Mācību telpās bērni būs jānodrošina ar atpūtas stūrīti, kā arī būs virkne citu normatīvu, kas noteiks, kādai būs jābūt mācību telpai pirmklasniekiem.

Pārmaiņām tiks gatavoti arī pedagogi, un nākamajā vasarā VISC gatavojas rīkot tālākizglītības kursus aptuveni 2000 skolotājiem. Lai arī pirmklasnieku sagatavošanā vienādas tiesības būs gan līdzšinējiem bērnu pirmsskolas apmācības veicējiem, gan sākumskolas pedagogiem, Vasmanis paredz, ka izglītības iestādēs, visticamāk, nemainīsies līdzšinējā kārtība - tajās skolās, kurās tiek īstenota piecu un sešu gadu veco bērnu apmācība, pirmklasniekus, visticamāk, turpinās mācīt šie pedagogi, savukārt citur pašus jaunākos skolas audzēkņus turpinās izglītot sākumskolu skolotāji.

Pagaidām gan nav zināms, kas notiks ar bērniem, kuri, sasniedzot sešu gadu vecumu, šogad skolas gaitas nav sākuši, bet to plānojuši darīt nākamgad. Kā stāsta Vasmanis, patlaban vēl tiek apspriesti vairāki varianti, taču pagaidām plānots, ka šie bērni tiks apmācīti atšķirīgi no tiem, kuri mācības sāks no sešu gadu vecuma.

"Viennozīmīgi, programmu, kas veidota sešgadīgo apmācībai, nebūtu prātīgi attiecināt arī uz septiņus gadus veco bērnu apmācīšanu," norāda ISEC pārstāvis, lai gan viņš pieļauj, ka atsevišķās lauku skolās ar nelielu audzēkņu skaitu bērni varētu mācīties arī pēc viena standarta.

Viens no risinājumiem varētu paredzēt, ka skolotājs, izvērtējot katra bērna spējas, varētu rosināt skolas direktoram skolēnu pārcelt uz augstāku klasi. Šāda prakse šobrīd skolās tiek īstenota salīdzinoši reti, taču nākotnē tas varētu tikt darīts biežāk, pieļauj Vasmanis, norādot, ka arī šobrīd bērnu līmenis pirmajās klasēs ir diezgan atšķirīgs - kamēr vieni bērni stundās garlaikojas, citi apgalvo, ka skolā ir pārslodze.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais