Neatgriezīsies pie 11 klašu modeļa
Nevienu brīdi neesam apgalvojuši, ka tai vajadzētu būt obligātai normai – 1. klasē sākt mācības tikai sešu gadu vecumā, Neatkarīgajai, skaidrojot valstisko pieeju topošo pirmklasnieku skološanai, uzsver Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Desmit procenti no pašreizējiem pirmklasniekiem mācības 1. klasē sāk sešu gadu vecumā. Saīsināt skolas gadus jeb atgriezties pie 11 klašu modeļa Latvijā vairs nebūtu iespējams.
"Notiek izglītības satura pārskatīšana, tajā skaitā arī sākumskolas posmā, paredzot iespēju skolas gaitas sākt no sešu gadu vecuma ar 2010. gada 1. septembri," runājot par izglītības sistēmas strukturālās reformas norisi, valdības ārkārtas sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Pagaidām nekāda normatīva vai grozījuma likumos par to, kādā vecumā bērnam jāsāk skolas gaitas, nav. Ideja ir pamesta gaisā, par to aktīvi spriež politiķi, izglītības eksperti un satraucas bērnu vecāki, bet neviens nevar pateikt, kā tas izskatīsies uz papīra, proti, pagaidām ne Izglītības likumā, ne Vispārējās izglītības likumā nekādas izmaiņas nav veiktas. "Pamatizglītības programmas tiek īstenotas deviņu gadu laikā. Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit septiņi gadi," teikts Vispārējās izglītības likumā. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības bērns var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk vai vēlāk saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta atzinumu.
Ministres ideja ir tāda, ka "mēs izdarām visu, lai nodrošinātu iespējas nākamgad no sešiem gadiem iet skolā", Neatkarīgajai stāsta viņas padomniece Agnese Korbe. Ar iespējām ir domāta sākumskolas (līdz 6. klasei) izglītības satura maiņa, lai piemērotu to bērniem, kuri sāktu mācības sešos gados, neaizmirstot arī tos, kuriem nākamgad ir septiņi gadi un arī jāsāk mācīties skolā. Jā, nākamgad varētu līdz ar to būt lielāks bērnu skaits, taču A. Korbe bilst, ka bērnu skaits pirmajās klasēs samazinās demogrāfisku rādītāju dēļ, kā arī "nekur nav teikts, ka visiem bērniem būs fiziski jāatrodas skolā". Tas nozīmē, ka pirmo klasi varēs sākt arī bērnudārzā vai gluži otrādi – tā kā tagad piecus sešus gadus vecos bērnus skolai sagatavo ne tikai bērnudārzos, bet arī grupiņās, kuras izveidotas pie skolām, tad sešgadnieki turpinās mācības tajās. Taču, iespējams, vecāki varēs arī nesūtīt savu bērnu 1. klasē sešos gados, jo tā nebūšot obligāta norma... Arī tagad bērni mācības 1. klasē sāk gan sešu, gan septiņu, gan atsevišķos gadījumos – pat lielākā vecumā. Desmitā daļa bērnu jau tagad mācības 1. klasē sāk sešos gados. A. Korbe norāda, ka skolas gaitu sākšana no sešu gadu vecuma neesot tieši saistīta ar kritisko finansējumu. Taču noliegt arī to nevar – diskusijas sākās tieši tad, kad valsts atteicās finansēt piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanu skolai.
"Vajag nevis sākt mācīt no sešiem gadiem, bet gan saīsināt skolu līdz 11 klasēm," Neatkarīgajai saka divu bērnu tēvs Henrijs, "līdz 1990. gadam ilgus gadus Latvijā bija 11 klašu vidusskola, bet krievu skolās vispār desmit klases." IZM vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents Edgars Grīnis Neatkarīgajai atzīst, ka tiešām kādreiz tā bija, taču 1989./1990. gadā pirmoreiz parādījās 12. klase, un zināmā mērā tas sakrīt ar valsts neatkarības atjaunošanu. Krievu plūsmās mācības bija par gadu īsākas, jo latviešu skolās bija paredzēta papildu intensīva krievu valodas apmācība. Latvija ir piemērojusies citām pasaules valstīm (tiesa, nav nekādu ES direktīvu), un visur tiek ievērots noteikums, ka vidusskolas izglītībai jābūt trīs gadi, tāpat pamata izglītības pēdējie gadi arī obligāti – trīs (7.–9. klase). E. Grīnis uzsver, ka šo laiku samazināt nedrīkst, jo tad skolēniem būtu problēmas ar izglītošanos ārzemēs. "Tātad, ja īsinātu, tad uz sākumskolas sešiem gadiem..." teorētiski spriež speciālists, "bet vai to vajag? Vai tas nāktu par labu bērniem?" Otrs iemesls, kāpēc tagad vairs nevarētu būt tik īss skolas laiks, – informācijas apjoms mūsdienās ir daudz lielāks. Citās valstīs ir jāmācās vēl ilgāk: Itālijā – 13 gadi, Lielbritānijā – 13, Islandē – 14, Nīderlandē – 14, Rumānijā – 13. Lietuvā, Igaunijā – tāpat kā pie mums.