Skolotāji pirms streika izvirza prasības IZM
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) spērusi pirmo soli uz streiku – vakar Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ierakstītā vēstulē nosūtītas visaptverošas prasības par izglītības problēmu risināšanu.
Pedagogi pauduši vienprātīgu atbalstu streikam, tomēr ir gatavi veidot izlīguma komisiju, ja IZM atbildes vēstulē spēs piedāvāt kompromisus.
Saskaņā ar Darba strīdu likumu IZM pēc vēstules saņemšanas būs trīs dienas laika, lai arodbiedrībai sniegtu atbildi. Ja tā skolotājus neapmierinās, darbs skolās uz laiku tiks pārtraukts. Iepriekš izskanējusi informācija, ka protests varētu notikt novembra vidū valsts proklamēšanas svētku laikā, taču arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš uzsver: "Man kā Latvijas pilsonim un arī lielākajai daļai pedagogu šī nedēļa nav pieņemama, jo tie ir Latvijas svētki un skolās notiek svinības." Par konkrētu streika norises laiku LIZDA vienosies tuvāko divu nedēļu laikā, ja ar IZM neizdosies atrast saprātīgus risinājumus izglītības problēmām.
Arodbiedrības pārstāvji trešdien tikšanās laikā ar premjerministru Valdi Dombrovski saņēmuši solījumu, ka skolotāju algas vairs netiks samazinātas, pat tad ne, ja budžets būs jāsamazina par 500 miljoniem latu. Premjers apliecināja, ka 2010. gadā, pedagogu darba samaksai (250 latu par slodzi) piemērojot koeficientu 1,3, tiks nodrošinātas arī piemaksas par papildu pienākumiem – burtnīcu labošanu, gatavošanos stundām, klašu audzināšanu. Tiesa, kā liecina arodbiedrības apkopotā informācija, pašlaik pedagogi pilnu atalgojumu var nopelnīt tikai lielajās skolās, kur klasēs sēž vismaz 30 skolēnu un ir vairākas paralēlklases. Laukos un novados 250 latu saņem tikai retais.
Solījums nākamgad pedagogu algas neaiztikt skolotājus no protesta akcijām, visticamāk, tomēr neatturēs. J. Krastiņš norāda, ka solījums attiecas tikai uz pašvaldību mērķdotācijām pedagogu atalgojumam, bet ne uz izglītību kopumā. IZM budžets nākamgad jāsamazina par 6%. Tā kā lielāko daļu no tā sastāda tieši vispārējās izglītības pedagogu atalgojums, tad uz pārējām pozīcijām, piemēram, profesionālo un augstāko izglītību, attieksies daudz lielāki samazinājumi. Pašlaik izskanējušas prognozes, ka augstākajai izglītībai, kurai šogad finansējums samazināts par 48%, nākamgad plānots atņemt vēl 30%.
Arodbiedrības prasību saraksta augšgalā ir jautājums, cik lielai naudai būtu jāseko skolēnam un vai tai jānonāk līdz novadam vai līdz pašai skolai. Ja tiks veidota izlīgšanas komisija, LIZDA rosinās sakārtot arī pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojuma jautājumus, risināt augstākās izglītības un zinātnes finansējuma problēmas, kā arī jautājumu par profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes skolām.
J. Krastiņš norāda, ka arodbiedrību nosacīti var sadalīt frontēs, jo tā pārstāv gan pirmsskolas, gan vispārējās, gan profesionālās izglītības pedagogus. Lielākā daļa arodbiedrības biedru pārstāv vispārējo izglītību, un tieši šie pedagogi pašreiz ir noskaņoti viskaujinieciskāk.