Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti paredzējuši 1. decembrī valdībā iesniegt profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmu. Zināms, ka reformu gaitā no 70 profesionālās izglītības iestādēm tuvākajos trīs gados plānots izveidot 40 skolas, kuras paredzēts nodot pašvaldībām.
Kaut arī Izglītības likuma grozījumi, kas paredzēja bērnus jau nākamgad sūtīt skolā no sešu gadu vecuma, ir apturēti, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpina gatavoties šīm pārmaiņām. Līdz 1. septembrim paredzēts izstrādāt jaunas izglītības programmas un sākt to aprobēšanu vairākās skolās.
Sākoties jaunajam mācību gadam ir vērojams agresijas pieaugums pusaudžu vidū Rīgas skolās. Pieaug gadījumu skaits, kad, lai palīdzētu risināt jautājumus, kas saitīti ar vardarbību vienaudžu vidū, jāiesaistās pašvaldības policijai.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība pēc tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem nolēmusi atlikt streika pieteikšanu par vienu nedēļu.
Pedagogu pacietības mērs ir pilns – rūgtā algas diena pirms nedēļas kļuvusi par pēdējo posmu problēmu virknē, kurā ierauta izglītības sistēma. Skolotājus nokaitinājusi gan augstu amatpersonu un sabiedrības attieksme, gan ieilgusī neskaidrība un raustīšanās no vieniem lēmumiem pie citiem un atpakaļ.
Rīgas Teikas vidusskolā šodien tiks atklāts pirmais veselīgas pārtikas pašapkalpošanās aparāts skolā, kas starp skolēnu pamata ēdienreizēm ļaus iegādāties burkānus, jogurtus, dabīgās sulas un graudaugu uzkodas.
Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputāti šodien pēc atbildīgo amatpersonu uzklausīšanas pauda bažas par valdības ieceri samazināt obligāto vecumu, no kura tiek uzsākta pamatizglītības ieguve, informē Saeimas Preses dienests.
Vairākos novados skolotāji saņēmuši pirmās algas 2010./2011.mācību gadā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinātas līdz 250 latiem par likmi pirms nodokļu nomaksas, kā arī vairs neietver piemaksas par papildus pienākumu veikšanu, aptaujājot novadu pārstāvjus, uzzināja aģentūra LETA.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) spērusi pirmo soli uz streiku – vakar Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ierakstītā vēstulē nosūtītas visaptverošas prasības par izglītības problēmu risināšanu.
Ņemot vērā dažādos viedokļus, par to, vai valstī būtu jāpāriet uz sešgadīgo bērnu sūtīšanu skolā, vai tomēr jāturpina pirmsskolas apmācība, premjerministrs Valdis Dombrovskis šodien pēc tikšanās ar Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) norādīja, ka likumprojekta virzība pagaidām tiks apturēta, jo ir nepieciešams papildus dialogs ar LIZDA un citām ieinteresētajām pusēm.
Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu skolās sāks mācīt pēc diviem gadiem, jo Izglītības un zinātnes ministrija jau sākusi darbu pie šādu izmaiņu ieviešanu skolās, šodien vēsta laikraksts "Diena".
"Oktobris jau ir tāds skolotāju mēnesis, mani bijušie skolēni arī zvana un apsveic, bet prāts nemaz nenesas uz svinēšanu," privātā sarunā nopūšas kāda skolotāja, kurai gan ir laimējies saglabāt savu darba vietu – pretēji daudziem citiem kolēģiem, kas nu zīlē, uz kurieni braukt: uz Īriju, uz laukiem pie radiniekiem vai uz vietējo darba biržu.
Ja vecāki uzskata, ka viņu bērns četru, piecu vai sešu gadu vecumā ir psiholoģiski un visādi citādi gatavs iet skolā, lai sūta. Tā ir viņu atbildība. Bet, ja ideja – iet skolā no sešiem gadiem – top direktīvi noteikta un vispārināta, tā ir ministrijas atbildība.
Ja gan valdībā, gan vēlāk Saeimā tiks pieņemts lēmums par bērnu skološanu no sešu gadu vecuma, Valsts izglītības satura centrs (VISC) vēl šogad izstrādās izmaiņas izglītības saturā no pirmās līdz sestajai klasei, aģentūrai LETA pastāstīja VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis.
Lietuvas skolotāji 1. oktobrī rīkos mītiņu pie Izglītības un zinātnes ministrijas, lai pieprasītu apturēt pedagogu algu samazināšanu, ziņo portāls 15min.lt
Lauku pedagogi nav noticējuši Izglītības un zinātnes ministrijas apgalvojumiem, ka skolu slēgšana ir pašvaldību iekšējā lieta. Maza Rietumkurzemes miesta Ziru skolas bēru ceremonijā ministre Tatjana Koķe neklātienē piedalījās kā kaprace.
53,45% no centralizētā matemātikas eksāmena kārtotājiem vidusskolā šogad eksāmenā ieguvuši viszemāko - F līmeni, liecina Valsts izglītības satura centra apkopotā informācija.
"Ziemā ir grūti, kad jābrien pa milzīgām kupenām, kuras ir līdz ceļiem. Samanta [sešus gadus veca draudzenīte] parasti brien pa manām pēdām un es skrienu pakaļ sunim – viņš pa priekšu. Man tumsā no rītiem nav bail – ceļu es apmēram zinu, arī, kur peļķes lielas. Es jau kopš bērnudārza braukāju," stāsta Neretas vidusskolas ceturtās klases skolniece Inga Berezovska.