Atšķirībā no vispārējās izglītības pedagogiem daudzās arodskolās skolotājiem algas par 30% samazinātas jau šā gada sākumā, nevis tikai septembrī. Pašlaik algas ir apgrieztas visiem un teorētiski skolotāji neatkarīgi no darbavietas gadā saņem vienādu summu.
Tomēr profesionālo skolu pedagogi norāda – kamēr vispārizglītojošajās skolās mācības notiek tikai deviņus mēnešus, arodskolās par tādu pašu samaksu jāstrādā desmit mēneši. Vienlaikus arodizglītību nomoka arī virkne citu problēmu – zems prestižs, grūtības absolventiem atrast darbu, finansējuma samazinājuma dēļ materiālā bāze ir mūsdienām neatbilstoša, turklāt kritiskās situācijas dēļ nākamgad, visticamāk, turpināsies straujas reformas.
Palielina slodzi, algu – samazina
"Visās skolās pilna slodze ir 21 kontaktstunda nedēļā. Vispārizglītojošās skolas strādā deviņus mēnešus gadā – 756 stundas. Arī mums [profesionālās izglītības iestādēs] rēķina 21 stundu, bet mums mācību gads ilgst 10 mēnešus. Līdz ar to sanāk, ka slodze ir 840. Pagājušajā gadā visiem slodze bija vienāda, bet šogad mums tā ir palielināta. Mēs esam apkrāpti – kopsummā gadā algu visi saņemam vienādu, līdz ar to sanāk, ka mums profesionālajās skolās par vienu darba stundu maksā aptuveni par 10% mazāk," skaidro kādas arodskolas skolotāja. Profesionālās izglītības iestāžu pedagogi raizējas, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) nepievērš pietiekamu uzmanību samilzušajām problēmām profesionālajā izglītībā.
"Profesionālā izglītība jūtas apkrāpta. Medijos streika sakarā var dzirdēt, ka izlīgums panākts ar vispārizglītojošām skolām. Viņiem būs pielikums, bet profesionālās skolas ir zemāk par zemi – visus kolēģus uztrauc, ka par to netiek runāts vispār," atzīst Rīgas Purvciema Amatu skolas modes un stila nodaļas vadītāja Guna Einause.
Aptaujātie izglītības speciālisti nenoliedz, ka atšķirība atalgojuma ziņā tiešām pastāv, taču par iemesliem runā izvairīgi. Neoficiāli atzīst, ka profesionālajās skolās lielāka slodze noteikta tāpēc, ka tajās ir paredzētas prakses nodarbības, kuru laikā skolēniem kontaktstundas nenotiek, taču skolotāji tās tomēr tarificē. Profesionālās izglītības pedagogi gan iebilst – stundas, kas nenotiek prakšu laikā, pēc tam intensīvi tiek atstrādātas sesiju laikā.
Nauda steidzinās reformas
Atalgojums nav vienīgais iemesls, kāpēc profesionālo izglītības iestāžu pedagogi jūtas apkrāpti. IZM neslēpj, ka uzturēšanas izdevumi par precēm un pakalpojumiem profesionālajām skolām jau vairākus gadus nav pārsnieguši 60% no normatīvos paredzētās summas. Pēc tam, kad šā gada sākumā finansējums arodskolām samazināts vēl par 30%, palikuši vien 42,5% no tām pienākošās summas. Arodskolas ar pamatotām bažām gaida komunālo pakalpojumu un apkures rēķinus, dažām tik tikko izdevies nomaksāt iepriekšējā gada parādus. Taupa uz sīkumiem, neskaidrās nākotnes dēļ arī Eiropas struktūrfondu projekti tiek arvien atlikti. Ministrija sola 1. decembrī iesniegt valdībā profesionālās izglītības optimizācijas plānu, kas paredz radikālas reformas arodskolu tīklā. Šogad IZM pārziņā bija 70 arodskolas, no kurām deviņas ļoti lielā steigā reorganizēja. Visticamāk, spiedīgo finansiālo apstākļu dēļ arī nākamgad reformas notiks strauji.
Šokē pēdējā brīža rīkojumi
Neatkarīgā jau rakstīja par IZM plāniem mēneša laikā likvidēt Rīgas Valsts rūpniecības tehnikumu (RVRT), pievienojot to Rīgas Purvciema Amatu skolai (RPAS).
"Apvienošanās process, protams, bija smags, jo mēneša laikā bija jāpārved visas mēbeles, jāpārnāk visiem audzēkņiem – tas bija diezgan smags process, bet tie 12 skolotāji, kas izvēlējušies palikt pie mums, veiksmīgi strādā, un arī bērni ir apmierināti, jo viņiem izskaidroja, ka tas ir vienāda līmeņa diploms vienādās specialitātēs, tāpēc viss notiek veiksmīgi," atzīst RPAS direktores vietniece Renāte Ozola. Tomēr viņa piebilst, ka IZM sagādājusi arī nepatīkamus pārsteigumus. 17. augustā, RVRT pastāvēšanas pēdējā dienā, tehnikums saņēmis rīkojumu, ka divas grupas ar vizuālās reklāmas specialitātes audzēkņiem nododamas Rīgas Amatu vidusskolai (RAV). "Bērniem tas bija šoks – viņi jau bija gatavi nākt pie mums uz Purvciemu, bet šo divu grupu dokumenti pēkšņi pēdējās dienas laikā bija jānodod RAV. Reizē ar to daudzi skolotāji zaudēja slodzi, tāpēc vairāki izvēlējās neturpināt strādāt," atzīst R. Ozola. Kopumā uz Purvciemu pārcēlušies ap 200 audzēkņi, taču apmēram 10 bērni pametuši profesionālo izglītību un iestājušies vidusskolās. Vairāki mācības pametuši finansiālu apstākļu dēļ.
