Vairākās pašvaldībās varētu nākties slēgt skolas mācību gada vidū, ja nākamā gada budžeta veidošanas procesā tām neizdosies atrast līdzekļus skolu uzturēšanai.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka tās rīcībā patlaban nav informācijas, ka kādu skolu plānots janvārī slēgt, taču Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta – Riekstiņa norāda, ka dažu pašvaldību vadītāji sarunās ar speciālistiem atzinuši, ka šāda iespēja pastāv. "Pašvaldības šo informāciju tur lielā noslēpumā, lai nesatrauktu iedzīvotājus. Latgales pusē šobrīd zem jautājuma zīmes ir 3 – 4 skolas. Visi lēmumi vēl nav pieņemti, bet, ja pašvaldībām neizdosies atrast naudu, ļoti iespējams, ka tās nāksies slēgt," atzīst L. Rieksta - Riekstiņa. Viņa min vairākus novadus, kuru vadītāji ir izteikuši bažas par iespējām saglabāt esošo skolu tīklu, citviet pašvaldības šos jautājumus izvairās komentēt.
IZM norāda, ka pagaidām nav saņēmusi nevienu iesniegumu par skolu slēgšanu, un pauž pārliecību, ka pašvaldības spēs atrast iespēju ļaut bērniem pabeigt mācību gadu esošajās skolās. Ministrija sola katru gadījumu vērtēt atsevišķi, analizējot pašvaldības sniegtos argumentus un ņemot vērā iepriekš izvirzītos kritērijus: skolas darba kvalitāti, izglītības pieejamību, skolēnu, skolotāju un vecāku viedokli, kā arī skolas attīstības potenciālu un skolu tīkla attīstības koncepciju novadā.
VBTAI inspektori norāda, ka skolu slēgšana steigā rada negatīvas sekas – šobrīd pastāv vairākas būtiskas nepilnības kārtībā, kādā reorganizēto vai slēgto skolu skolēni pāriet uz jaunajām mācību iestādēm, tāpēc šajā procesā bērni "pazūd". No aptuveni 2500 bērniem, kuriem izglītības reformas rezultātā šogad steigšus nācies mainīt skolu, vismaz 30 skolnieku pazuduši un to meklēšanā nācies iesaistīties pašvaldībām, sociālajiem dienestiem un inspekcijas darbiniekiem. Kopš mācību gada sākuma pagājuši jau divi mēneši, taču par vairāku bērnu gaitām informācijas joprojām nav un meklēšana turpinās. Kā norāda L. Rieksta – Riekstiņa, iemesli, kāpēc bērni pazūd, ir dažādi – vecāki piesaka savus bērnus citā skolā, par to neziņojot pašvaldībai, vai pārceļas uz citu novadu. Nereti ģimenes izceļo no valsts kopā ar bērniem, bet necenšas nokārtot dokumentus. Ir bijis gadījums, kad kādā ģimenē vecāki paši izlēmuši, ka bērnam pietiek ar septiņu klašu izglītību un savu atvasi skolā vairs nesūta. Cits skolnieks atrasts cietumā.
L. Rieksta – Riekstiņa vērš uzmanību arī uz to, ka atmosfēra izglītības iestādēs ievērojami pasliktinās un jaunpienācējus, kuriem nācies mainīt skolu, jaunajā vidē uzņem nelabprāt. Šādu sūdzību skaits uz VBTAI uzticības tālruni šogad ievērojami pieaudzis, tāpat bērni arvien biežāk cieš no vardarbības gan ģimenē, gan skolā.
