Ja visi bērni būs skolā, brīvpusdienu nepietiks
Ja visi pirmklasnieki katru dienu būs skolā, tad naudas brīvpusdienām nākamgad, visticamāk, nepietiks, Neatkarīgajai atzīst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča.
Bērnu brīvpusdienu nauda nākamā gada budžetā ir ievērojami apcirpta – salīdzinājumā ar šo gadu 2010. gadā ieplānots par 600 000 latu mazāk.
No valsts budžeta katram pirmklasniekam tiek paredzēta nauda brīvpusdienām – dienā 80 santīmu, taču nākamajā gadā šim mērķim ierēķināti 2,26 miljoni latu, kas ir par 600 000 latu mazāk, lai gan bērnu skaits pirmajā klasē būs tāds pats kā šogad – apmēram 20 000 pirmklasnieku. "No pieredzes redzam, ka nekad nav tāda situācija, ka visi bērni ir skolā un visi paēd šīs pusdienas, nauda paliek pāri, tāpēc domājam, ka nākamajam gadam pietiks," visai optimistiski saka IZM pārstāve. Viņa noraida apgalvojumu, ka "ministrija cer, ka visi bērni vienlaikus nenāks uz skolu, lai naudas pirmklasnieku ēdināšanai pietiktu. "Tā nav cerība tā ir realitāte," uzsver I. Juhņēviča.
Tomēr tikai uz šādiem apsvērumiem ministrija nepaļaujas un plāno izvērtēt valsts dotācijas izlietojuma lietderību, proti, noskaidrot, cik pirmklasnieku patiešām nepieciešamas bezmaksas pusdienas un vai tās nebūtu lietderīgāk piešķirt maznodrošinātajiem bērniem no jebkuras klašu grupas. Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Elita Kresse norāda, ka vajadzētu mainīt kārtību, kādā pašvaldības drīkst izlietot šo valsts piešķirto naudu. "Pašlaik ir tā, ja kāds pirmklasnieks nav skolā, viņa porciju nevar atdot 2. klases bērnam, kurš tiešām ir neēdis," saka E. Kresse. Būtu nepieciešams domāt arī par šī procesa vienkāršošanu.
Vairākkārt diskutēts jautājums par izmaksām – ir pašvaldības, kuras par 80 santīmiem vienam bērnam var pabarot skolēnus ļoti labi, papildus piedāvājot bērniem augļus, dārzeņus, bet ir pašvaldības, piemēram, Rīga, kam nepietiek ar 80 santīmiem. Rīga no sava budžeta piemaksā vēl 20 santīmus katram bērnam. LPS rosina ļaut pašvaldībām pašām izlemt, kā bērnus pabarot.
Atgādinot sākotnējo bērnu brīvpusdienu ideju, bijušais bērnu ministrs Saeimas deputāts Ainārs Baštiks uzsver: "Mēs vēlējāmies izvairīties no segregācijas – bagātais, nabagais, un ar šādām pusdienām visiem to var panākt." Viņš noraida ideju, ka pusdienas būtu jānodrošina tikai maznodrošinātiem bērniem, jo tieši tas sadalītu skolēnus, un visi redzētu, kurš tad ēd "trūcīgo pusdienas". "Kas mēs esam par apsēstu valsti, ka nevaram savus bērnus pabarot?" jautā A. Baštiks. Igaunijā skolās bezmaksas pusdienas tiek nodrošinātas visā pamatskolā, bet Latvija pat nevar ieviest tādas līdz 4. klasei, kā tas bija iecerēts.