Kaut arī Izglītības likuma grozījumi, kas paredzēja bērnus jau nākamgad sūtīt skolā no sešu gadu vecuma, ir apturēti, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpina gatavoties šīm pārmaiņām. Līdz 1. septembrim paredzēts izstrādāt jaunas izglītības programmas un sākt to aprobēšanu vairākās skolās.
Tomēr Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi otrdienas sēdē kritizēja IZM darbības, norādot, ka ierēdņi joprojām nespēj pārliecinoši pamatot pārmaiņu nepieciešamību.
Izglītības likums noteic, ka bērniem jāsāk iet skolā kalendārajā gadā, kad tiem aprit pilni septiņi gadi, taču to var darīt arī sešu gadu vecumā, ja vecāki un ģimenes ārsts uzskata, ka bērns tam ir gatavs. Šobrīd skolas gaitas brīvprātīgi sešu gadu vecumā sāk tikai 10% bērnu. IZM sagatavotie likuma grozījumi paredzēja, ka jau no nākamā gada arī pārējiem 90% izglītošanās būtu jāsāk no sešu gadu vecuma. Ministrijas parlamentārais sekretārs Rolands Broks otrdien norādīja: "Nebija plānots, ka sešgadīgajiem nākamgad obligāti jāiet skolā, kamēr nav attiecīgu mācību materiālu, metožu un atbilstoši sagatavotu pedagogu." IZM izstrādātajos Izglītības likuma grozījumos paredzēta izvēles iespēja savu atvasi sūtīt skolā no septiņiem gadiem. Laikā, kad IZM vēl nebija pat konkrēta plāna, kā 2010./2011. gadā varētu notikt šī pāreja, izstrādātie grozījumi bez plašām diskusijām tika virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā un guva konceptuālu apstiprinājumu, izraisot sabiedrībā sašutumu un asus iebildumus.
Rīgas Tehniskās universitātes Humanitārā institūta direktore Anita Lanka komisijas deputātus iepazīstināja ar jautājuma vēsturi, norādot, ka no 1985. līdz 1991. gadam bērni skolā gājuši no sešu gadu vecuma, bet iepriekš gandrīz desmit gadus veikti sagatavošanās priekšdarbi. "Eksperiments sevi attaisnoja. Nav pētījumu, kas apliecinātu, ka bērni salūza. Kāpēc no tā atteicāmies? Ieviešot masveidīgi, zuda sešgadīgo bērnu atšķirību respektēšana un darbā ar šiem bērniem iesaistījās īpaši nesagatavoti skolotāji," skaidro speciāliste, taču norāda, ka pētījums, iespējams, esot bijis politizēts, piešķirot tam padomijas dvesmu, tāpēc arī apturēts.
Šobrīd IZM strādā saskaņā ar konkrētu rīcības plānu. Profesionālās un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča norāda – līdz 1. septembrim tiks izveidotas jaunas programmas, kas tiks apspriestas ar partneriem, izglītības praktiķiem un pedagoģijas pasniedzējiem, lai septembrī varētu sākt pilotprojektus atsevišķās izglītības iestādēs, kas ļautu detalizēti apzināt bērnu vajadzības, lai nodrošinātu viņu vecumam atbilstošu izglītību. Viens no pirmajiem eksperimentam pieteicies Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), taču Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dukšinskis (LPP/LC) pieļauj, ka Jelgavas mēru uz šo soli pamudinājis pirmsskolas izglītības iestāžu trūkums. Pārceļot sešgadīgos bērnus skolas solā, IZM risinātu divas problēmas vienlaikus – vietu skaita trūkumu bērnudārzos un pirmsskolas pedagogu atalgojuma problēmas. J. Dukšinskis savukārt atgādināja: "No augstām ministrijas personām mērķus dzirdējām pavisam skaidri: ministre [Tatjana Koķe] vairākās tikšanās teica – lai bērni ātrāk beigtu skolu."
Tas savukārt lika aizdomāties deputātam Pēterim Tabūnam (TB/LNNK): "Mēs kaut ko jaucam – ir jāsāk ar mērķi. Ja mērķis ir panākt, lai jaunieši ātrāk sāktu strādāt, tad jādomā par dzīves jēgu. Vai izglītības sistēmai ir jāgatavo tādi cilvēki, kas stāv pie konveijera, vai tādi, kas izbauda pilnasinīgu dzīvi un par to priecājas?"
Savukārt deputāte Inguna Rībena (JL) sēdes laikā aizsvilās: "Vai tiešām IZM nav būtiskākas problēmas kā, piemēram, skolu tīkla optimizācijas, skolotāju atlaišana un skolotāju algas vai tas, ka vecāki nevar atļauties laist vairāk nekā vienu bērnu skolā? Pavadījusi 23 gadus kā vecāks skolu sistēmā, es vienkārši vairs nespēju šo klausīties. Visi tie nesakarīgie eksperimenti, kas ir nākuši pār mūsu galvām – nu lieciet taču mums vienreiz mieru vismaz šādos brīžos, kad jau tā nav spēka noturēties un izdzīvot visas tās problēmas, kas diendienā gāžas virsū!"
Šobrīd izmaiņas Izglītības likumā ir apturētas un netiks virzītas tālāk, kamēr jautājums nebūs izdiskutēts sabiedrībā un veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi.
