Jauns skolu slēgšanas vilnis gaidāms jau janvārī
Ņemot vērā turpmāku pašvaldību budžetu samazināšanos, vairāku novadu vadītāji prognozē, ka nākamais skolu slēgšanas vilnis gaidāms jau janvārī, jo nebūs naudas, par ko nodrošināt izglītības iestāžu uzturēšanas uzdevumus.
Latvijas Pašvaldību savienība šādas prognozes Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izteikusi jau iepriekš, kā alternatīvu minot vienīgi iespēju ziemas aukstākajā periodā vismaz uz mēnesi pārtraukt mācības, lai ietaupītu apkures izdevumus. Vēlāk mācības būtu ilgāk jāturpina vasaras laikā. Līdzīgu prognozi iezīmē arī Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI). Inspekcijas speciālisti raizējas – ja skolas tiks slēgtas mācību gada vidū, būs arvien vairāk "pazudušo" bērnu, kuriem nāksies mainīt skolu un kuri pazudīs no valsts institūciju redzes loka. Jau šogad, kad strauji slēgtas un reorganizētas skolas, VBTAI konstatējusi vairākas būtiskas nepilnības kārtībā, kādā skolēni pāriet uz jaunajām mācību iestādēm. VBTAI priekšniece Laila Rieksta – Riekstiņa norāda, ka joprojām vairāku bērnu meklēšana, kas "pazuduši" reformā, joprojām turpinās. Ja pašvaldības skolas slēgs janvārī - mācību gada vidū -, minētās problēmas vēl vairāk saasināsies, turklāt novadu domju pārstāvji bažījas arī par iespējām nodrošināt skolēnu pārvadājumus 2010.gadā.
VBTAI speciālisti konstatējusi, ka IZM sniegtā informācija par skolēnu skaitu likvidējamās skolās nesakrīt ar pašvaldību informāciju par skolēnu skaitu, kuri pārcelti uz citām mācību iestādēm. Piemēram, IZM rīcībā esošā informācija liecina, ka vienā no likvidētajām skolām skolēnu skaits ir bijis 26, savukārt pagasta pārvalde sniedz informāciju par 42 likvidētās skolas skolēniem, kuri pārgājuši uz citām mācību iestādēm. Šādas nesakritības liecina, ka skolas "aizdod" viena otrai skolēnus, lai tarificētu lielāku skaitu pedagoģisko likmju, nekā skolai ir patiesībā.
L. Rieksta - Riekstiņa uzsvēra, ka bērnu skaits skolā kļuvis īpaši nozīmīgs pēc jaunā izglītības finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" ieviešanas un daudzviet skolu vadītāji ir gatavi uz visu, lai pierunātu attiecīgā pašvaldībā dzīvojošo bērnu mācīties savā izglītības iestādē. Savukārt to bērnu vecākiem, kuri savas atvases vēlas laist cita novada skolā, pašvaldības draud ar dažādu pabalstu samazināšanu.