"Šodien sapratu, ka pietiek ar vienu vārdu, lai sāpinātu, un vienu smaidu, lai padarītu dienu gaišāku," saka skolniece Inta pēc vienaudžu iecietības stundas skolā. Viņas klases biedrene savukārt uz lapiņas raksta: tagad saprotu, kāpēc esmu zaudējusi daudz draugu...
Apsaukāšanās, izsmiešana, aizskaršana, pazemošana – pusaudžu vardarbība ir bieža parādība skolu vidē. Vairāk nekā trešdaļa skolēnu izjutuši vardarbību pret sevi, no viņiem lielākā daļa – emocionālu pazemošanu, liecina pētījuma dati, aptaujājot Latvijas skolēnus. Vēl lielāks skaits bērnu – 76 procenti – paši ir kādu izsmējuši vai aprunājuši uzvedības, atšķirīgo uzskatu dēļ vai jokojoties.
Centrs Dardedze izstrādājis vienaudžu iecietības programmu Drosme draudzēties, kas no septembra realizēta jau 40 skolās, 223 klasēs, un programmā piedalījušies 4578 bērni. Dardedzes vadītāja Agnese Megne stāsta, ka programma izstrādāta, balstoties uz zviedru kolēģu desmit gadu pieredzi cīņā pret vienaudžu vardarbību jeb mobingu, un tās pamatā ir teatralizēta luga. Īstenojot šo projektu, apmācīti astoņi iecietības aģenti, kuri apguvuši teorētiskas zināšanas par vardarbības cēloņiem, sekām un palīdzības sniegšanu vardarbības upuriem. Šā projekta galveno aktivitāti – teatralizētu lugu – izstrādāja un iestudēja aktrise Zane Daudziņa. "Katrs skolēns var sevi identificēt vai nu ar vardarbības veicēju, vai upuri, tas tiešā veidā mudina analizēt savu rīcību līdzīgā situācijā," stāsta A. Megne.
Divās Latvijas skolās – Rīgas Doma kora skolā un pamatskolā Rīdze – tiek izstrādāts rīcības plāns, kā vardarbības gadījumā rīkoties skolēniem, vecākiem un pedagogiem. Plāna izstrāde prasa lielu ieguldījumu un līdzdarbošanos arī pašai skolai – tiek veikta bērnu, vecāku un skolotāju anketēšana, lekcijas iepriekš minētajām grupām un reāla antimobinga plāna izstrāde. "Šis ir nozīmīgs pirmprojekts un kalpos par pamatu citām skolām. Būtu ideāli, ja šāds rīcības plāns būtu katrā skolā, pirms vardarbība notikusi," uzsver A. Megne.
"Bez jebkāda iemesla bērni tiek pazemoti, un bieži atklājas, ka tie, kuri pazemo, neapzinās, ko dara, un pat paši ir bijuši pazemoti, pakļauti vardarbībai," saka Dardedzes speciāliste Agnese Sladzevska. Skolās notiekošo mobingu var raksturot kā vienaudžu savstarpēju vardarbību, kas izpaužas, kad viena persona vai grupa cenšas sāpināt vai kontrolēt kādu cilvēku.