Nākamā gada budžetā dotācija pirmklasnieku nodrošināšanai ar brīvpusdienām samazināta par aptuveni 600 000 latu, kas nozīmē, ka pašlaik pietrūkst līdzekļu, lai 0,80 latu apmērā segtu dienas ēdināšanas izdevumus 1.klases audzēkņiem.
To šodien Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēdē atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča.
Šī iemesla dēļ ministrija rosina domāt par valsts dotācijas izlietojuma lietderību, noskaidrojot, cik pirmklasniekiem patiešām ir nepieciešamas bezmaksas pusdienas, kā arī izvērtējot, vai nebūtu lietderīgāk tās piešķirt maznodrošinātajiem bērniem no jebkuras klašu grupas.
Nepieciešamību domāt par valsts piešķirtā finansējuma izlietojuma lietderību uzsvēra arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Elita Kresse, kura norādīja, ka ir zināms skaits turīgu vecāku, kuru atvases 1.klasē pusdieno par savu naudu. Tāpat ir bērni, kas skolā piedāvātās pusdienas neēd, jo uzskata tās par negaršīgām.
Līdz ar to valsts piešķirtais finansējums šim mērķim varētu tikt izlietots racionālāk, piemēram, par šo naudu paēdinot bērnus arī no citām klasēm, taču to liedz darīt spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi. Kā stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere, tādējādi veidojas situācija, ka, piemēram, pirmajām klasēm tiek bagātīgi klāti galdi, ko skolu direktoriem ir kauns rādīt citu klašu audzēkņiem, kuru ieturētā maltīte ir krietni vienkāršāka.
Piedevām arvien biežāk citu klašu audzēkņu vecāki skolās sākuši kavēt maksājumus par pusdienām, kas noved pat līdz tam, ka skolas vadība aicina bērnus uz skolu nevest, kamēr nebūs apmaksāti parādi.
Saeimas deputātu vidū plašas debates arī pusdienu izmaksu aprēķins dažādos Latvijas novados un skolās, jo, kamēr atsevišķās pašvaldībās bērnus iespējams paēdināt par aptuveni 50 santīmiem dienā, citās nepietiek arī ar valsts piešķirto naudu, jo pusdienu izmaksās tiek ierēķināta pat ēdināšanas uzņēmumu un skolas peļņa.
Tāpat tika secināts, ka sociālā palīdzība, kas novados tiek piešķirta maznodrošināto ģimeņu bērnu pusdienām, ne vienmēr tiek izmantota godprātīgi un bieži bērniem tāpat nākas dzīvot izsalkušiem, uz skolu dodoties tikai ar mērķi tikt pie siltām pusdienām.
Deputāts un bijušais bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainārs Baštiks (LPP/LC) gan diezgan skeptisks pret ieceri turpmāk no valsts līdzekļiem brīvpusdienas piešķirt tikai maznodrošinātajiem, uzskatot, ka šādā gadījumā tiktu radīta skolēnu segregācija, proti, "nabagajiem ēdot, bet bagātajiem nē".
Turklāt savulaik iecere bijusi brīvpusdienas nodrošināt skolēniem līdz pat ceturtajai klasei, viņš uzsvēra.