Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izlīgšanas komisijas sarunās izdevies panākt vairākas vienošanās, kas apmierinātu lielāko daļu arodbiedrības biedru – vispārējās izglītības pedagogus. Ja IZM doto vārdu turēs, skolotājiem nebūs iemesla streikot.
Par augstākās izglītības un zinātnes finansējumu nekādu vienošanos joprojām nav izdevies panākt, taču no arodbiedrības pārstāvju teiktā noprotams, ka šīs domstarpības diezin vai kļūs par iemeslu tam, lai vispārizglītojošo skolu pedagogi pieteiktu streiku. Savukārt augstskolu darbinieku iespējas streikot ierobežo fakts, ka valsts augstskolās vairāk nekā divas trešdaļas studējošo mācās par saviem līdzekļiem, tāpēc problēmas, kuras rada valsts finansējuma samazināšana, nav iespējams risināt, pārtraucot darbu augstskolās.
Skolotāju prasības apmierina vispirms
Visi līdzekļi, kurus izdevies ietaupīt, šogad slēdzot un reorganizējot skolas un atlaižot pedagogus, nākamgad tiks saglabāti nozarē atlikušo pedagogu algošanai. Tas ļaus par apmēram 37% palielināt finansējumu uz vienu skolēnu – nākamgad tas sasniegtu 650 latu uz vienu bērnu salīdzinājumā ar 460 latiem šajā gadā. "Tas būtu pieņemami, ņemot vērā esošo situāciju valstī. Līdz ar to mēs varētu uzlabot arī izglītības kvalitāti, pieejamību un apmaksāt pedagogiem tās pozīcijas, kuras paredzētas darba samaksas noteikumos, bet par kurām šogad netiek maksāts," norāda LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš. IZM arī piekritusi uz vienu gadu atlikt skolēnu un skolotāju skaita attiecības palielināšanu, atliekot nākamo atlaišanas vilni.
Speciālās skolas glābj profesionālo izglītību
Veicot pārdali starp IZM budžeta programmām un apakšprogrammām, izdevies atrisināt jautājumu par profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem. 2010. gadam piešķirtais finansējums ir vismaz 2009. gada līmenī. IZM norāda, ka tādējādi esošās skolas var normāli funkcionēt līdz šā mācību gada beigām un veiksmīgi uzsākt 2010./2011. mācību gadu. Profesionālās izglītības iestādēm atlīdzībai paredzēti 24,9 miljoni latu, bet precēm un pakalpojumiem – 10,7 miljoni latu. Lai glābtu profesionālās izglītības iestādes, valdība pēc IZM ierosinājuma 30. septembrī lēma 2010. gadā tām pārdalīt 2,6 miljonus latu no speciālo izglītības iestāžu budžeta, par 10% samazinot to uzturēšanas izdevumus. Sākotnēji pret šādu ieceri iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība, tomēr
pēc pārrunām ar izglītības iestāžu vadītājiem izdevies panākt vienošanos. IZM norāda, ka speciālās skolas, kurās mācās bērni ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, ir bijušas vienīgās, kuras līdz šim nav skāris jebkāds finansējuma samazinājums.
Papildu ietaupījumu profesionālajā izglītībā varētu nest optimizācijas programma, kuru IZM jāizstrādā līdz šā gada 1. decembrim. Tās mērķis ir sakārtot un pilnveidot profesionālās izglītības programmu piedāvājumu, kā arī sakārtot skolu tīklu un padarīt efektīvāku esošo finanšu līdzekļu izlietojumu.
Augstākā izglītība strupceļā
IZM budžets pēc veiktajiem grozījumiem 2009. gadā bija 207 704 962 lati, savukārt nākamgad tas jāsamazina līdz 183 miljoniem latu. Tā kā pedagogu algas nākamgad tiks saudzētas, paredzēts, ka samazinājums vissmagāk skars augstāko izglītību un zinātni.
Šogad augstākās izglītības un zinātnes finansējums
pēc samazināšanas bija 53 610 613 latu, bet nākamgad tas saruks līdz 42 820 692 latiem. Savukārt zinātnei pēc līdzvērtīga samazinājuma šogad atlikuši 21 975 015 latu, kas nākamgad tiks samazināti līdz 13 493 657 latiem. Papildus apmēram 2,3 miljoni latu zinātnei varētu tikt novirzīti no ieņēmumiem no valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, tomēr kopējo situāciju tas neglābj. Augstskolas uzstāj, ka šāds finansējuma samazinājums nav pieļaujams, tāpēc arī LIZDA pieprasa 2010. gadā finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei saglabāt vismaz tādā pašā līmenī kā šogad. Šajā jautājumā arodbiedrībai un IZM pārstāvjiem joprojām nekādas vienošanās nav izdevies panākt arī vakar pēc kārtējās izlīgšanas komisijas sēdes. Abas puses vienojušās, ka sarunas turpināsies 5. novembrī pēc tam, kad valsts budžets pirmajā lasījumā būs izskatīts Saeimā, tomēr joprojām ir maz cerību, ka izdosies panākt augstskolām labvēlīgu risinājumu.
