Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) speciālisti paredzējuši 1. decembrī valdībā iesniegt profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programmu. Zināms, ka reformu gaitā no 70 profesionālās izglītības iestādēm tuvākajos trīs gados plānots izveidot 40 skolas, kuras paredzēts nodot pašvaldībām.
Patlaban visas pašvaldības uz iespēju pārņemt arodskolas raugās noraidoši, jo tām nav naudas, ko ieguldīt skolu uzturēšanā, kuru līdz šim ļoti pieticīgā apjomā nodrošinājusi IZM. Speciālisti ir nobažījušies, ka IZM lēmums nodot profesionālās izglītības iestādes pašvaldībām jau tā haotisko sistēmu varētu sagraut pavisam.
"Tā nav vispārējā izglītība, kurā visās skolās programmas ir vienādas. Profesionālajās skolās vienam audzēknim jāiegulda daudz lielāka summa. Piemēram, cik Vidzemes pašvaldība var būt ieinteresēta atbalstīt un uzturēt izglītības programmu, ja šos speciālistus vajag Kurzemē un Zemgalē?" norāda kādas arodvidusskolas direktore. Tomēr IZM uzskata, ka arodskolas jānodod pašvaldībām, jo tad būtu lielākas izredzes tās saglabāt, apvienojot ar vispārizglītojošām skolām. Tādējādi pašvaldības būtu ieinteresētas piesaistīt audzēkņus ne tikai vidusskolām, lai par katru audzēkni saņemtu finansējumu, bet arī profesionālajai izglītībai. Ministrija nosūtījusi vēstules plānošanas reģioniem un 23 novadu domēm, kurās izteikts piedāvājums jau 2010. gadā pārņemt konkrētas profesionālās izglītības iestādes, tomēr pagaidām saņemtas noraidošas atbildes vai izvirzīti konkrēti priekšnoteikumi skolu pārņemšanai. Biežāk minēta prasība līdzfinansēt un priekšfinansēt Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektus, nodrošināt finansējumu uzturēšanas un saimnieciskajiem izdevumiem, kā arī mērķdotācijas pedagogu algām un audzēkņu stipendijām.
Profesionālās izglītības optimizācija sākusies jau šogad ar deviņu skolu reorganizēšanu lielā steigā. 2010. gadā saskaņā ar izstrādāto rīcības plānu turpināsies vērienīgas pārmaiņas. Kamēr ministrija kaļ plānus, situācija profesionālajās skolās nepietiekamā finansējuma dēļ ir kritiska. Piemēram, Liepājas dome (LD) nolēmusi jau tagad sākt darbu, lai lemtu par tās teritorijā esošo trīs arodskolu apvienošanu. Pagaidām nav zināms, vai un kā pilsētas domes plāni saskanēs ar tiem, ko izstrādās IZM. Visu trīs arodvidusskolu – Liepājas Būvamatniecības vidusskolas, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāles profesionālās vidusskolas un Tūrisma un tekstila skolas – vadītāji tikās ar LD priekšsēdētāja vietnieci Silvu Goldi, lai iepazītos ar situāciju skolās, telpu programmu un apspriestu jaunu arodvidusskolu attīstības koncepciju pilsētā. Kaut arī arodskolas joprojām ir IZM pārziņā un katra no tām īsteno ļoti atšķirīgas izglītības programmas, pašvaldība uzņēmusies iniciatīvu veidot pilsētā vienotu arodizglītības centru, lai rosinātu koncentrēt visu skolu resursus. Pašvaldības un arodskolu vadītāju ierosinājumi tiks apkopoti vēstulē un tuvākajā laikā nosūtīti IZM.
"Pašvaldība nepārprotami paudusi nostāju vēstulē IZM jau šā gada pavasarī, ka nav gatava pārņemt arodizglītību savā pārziņā, kamēr tam nebūs atbilstošs valsts finansiāls atbalsts. Ja ministrija atbalstīs pašvaldības rosinātās reformas, tad varēsim runāt par kādām izmaiņām [arodskolu pārņemšanā]," pieļauj LD sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.
