Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu skolās sāks mācīt pēc diviem gadiem, jo Izglītības un zinātnes ministrija jau sākusi darbu pie šādu izmaiņu ieviešanu skolās, šodien vēsta laikraksts "Diena".
Izmaiņas paredz, ka 6.-9.klašu skolēni no 2011./2012. mācību gada pašreizējo mācību priekšmetu Latvijas un pasaules vēsture apgūs kā divus atsevišķus priekšmetus. "Plānots, ka šo divu gadu laikā tiks veikti priekšdarbi, lai varētu sagatavoties jaunās pieejas ieviešanai," skaidroja izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) padomniece Agnese Korbe.
Pēdējos trijos gados šāds standarts jau izmēģināts 43 Latvijas skolās. Rezultāti gan neliecina, ka no vēstures sadalīšanas skolēni būtu kļuvuši zinošāki Latvijas vēstures jautājumos, tomēr Koķe izmaiņas atbalsta, jo tas varētu vairot jauniešu patriotismu.
"Tieši Latvija ir tā vieta pasaulē, kur visupirms mācīties Latvijas vēsturi, kurā varam veidot, stiprināt un attīstīt savu latvietību," ministre sacīja šajā vasarā, tiekoties ar skolu pārstāvjiem, kurās tika aprobēta atsevišķā vēstures mācīšana.
Galvenais arguments pret vēstures priekšmeta sadalīšanu, kas izskanēja no daļas vēstures skolotāju, ir tas, ka Latvijas vēsture tiek izrauta no pasaules konteksta. Otrkārt, programma ir pārāk saspiesta: sarežģīti politiskie jaunāko laiku notikumi jāmāca skolēniem pārāk agri - jau 7.klases beigās un 8.klases sākumā.
Sākumā ministrija pieļāva iespēju "dalītu vēsturi" visās skolās ieviest no 2010.gada, taču pēc tikšanās ar Vēstures skolotāju biedrību septembra vidū izlemts, ka divu gadu laikā tiks veikti priekšdarbi, lai sagatavotos jaunās pieejas ieviešanai.
Līdz šā gada beigām paredzēts, ka kopīgi ar vēstures speciālistiem Valsts izglītības satura centrs analizēs skolās izmēģinātā Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta standartu rezultātus.