Recenzija

Ierakstu kompānija „Mikrofona ieraksti” izdevusi unikālu dziesmu izlasi, apkopojot komponista Raimonda Paula dziesmas, kuru pamatā ir Raiņa un Aspazijas dzeja.

Dziedātājs Markus Riva pēdējā laikā dzimtajā zemē ir jāuztver gandrīz vai par viesmākslinieku, jo savu karjeru viņš lielākoties virza Austrumu tirgū – Krievijā un Ukrainā. Taču vismaz albums ar mūziķa jaunākajām dziesmām ir pieejams arī pašu mājās, tiesa, tas ir angļu valodā un izteikti orientēts uz ārzemju auditoriju.

Lai gan britu sintīpopa duets „Hurts” pastāv tikai sešus gadus, tas paguvis jau izdot trešo studijas albumu, kā arī izkarot sev publikas simpātijas un atzinību Eiropā un arī pasaulē.

Amerikāņu „industrial & groove metal” leģendu „Fear Factory” devītais studijas albums tapis vētrainu iekšējo nesaskaņu laikmetā, līdz ar to nav pat īsti skaidrs, kas to iespēlējis. Zināms tikai tas, ka ierindā ir abi grupas pamatkodola vīri – vokālists Bērtons Kristofers Bells un centnerīgais ģitārists Dino Kazaress.

Britu „heavy metal” veterāni „Iron Maiden” šogad atzīmē savas pastāvēšanas 40. gadadienu, tomēr grupa atturējusies to atzīmēt, kā citiem tas ierasts, izdodot labāko dziesmu apkopojumu: viņiem vēl ir gana daudz sakāmā, tāpēc izdots jauns garadarbs, turklāt dubultdiska formātā.

Jau šķita, ka vokālista Džona Bon Džovi 1983. gadā izveidotā hārdroka apvienība aizgājusi pa skuju taku – vismaz pērn saņemtās ziņas no viņu nometnes par to liecināja, taču nē, joprojām spurojas un pat laidusi klajā savu trīspadsmito studijas albumu!

Ja nu kāds vēl nezina, tad Alis P ir Zviedrijā dzimušā un augušā trimdas latviešu ģitārista Gundara Ruļļa projekts.

Lai gan progresīvā roka klasiķu „Pink Floyd” vokālists/ģitārists Deivids Gilmors solofrontē darbojas jau sen, līdz šim viņa kontā bijuši tikai trīs soloalbumi – „David Gilmour” (1978), „About Face” (1984) un „On An Island” (2006).

Lai gan pēc skanējuma šķiet, ka „Owl City” ir kārtējā saldenā puisīšu popgrupa, tā nebūt nav – patiesībā šis ir amerikāņu mūziķa Ādama Janga soloprojekts, kurā viņš ir cilvēks-orķestris, tas ir, pats raksta dziesmas un tekstus, pats tās izpilda, pats nodrošina arī visu instrumentālo pavadījumu (protams, koncertos tiek nokomplektēta pavadošā grupa).

Amerikāņu grupa „Nile” pašlaik skaitās viena no perspektīvākajām „technical brutal death” komandām pasaulē (tādu vectētiņu kā „Cannibal Corpse” un citu brutalitātes iemiesojumu laiki jau sen ir pagājuši), viņi pāris reizes koncertējuši arī Rīgā, „Melnajā piektdienā”, un atstājuši labu iespaidu.

  Britu ekstremālā „metāla” leģendu „Cradle Of Filth” vienpadsmitais studijas albums mums varētu būt interesants kaut vai ar to, ka tā CD vāciņa noformējumu, bukletā redzamās astoņas bildes un arī pašu mūziķu stilizētos portretus radījis atraktīvais latviešu mākslinieks Artūrs Bērziņš.

Uz latvju „thrash metal” leģendu „Huskvarn” drupām radusies komanda, kuras dalībnieki spēlējuši ne tikai „husvarniešu” pēdējā sastāvā, bet arī tādās blicēs kā „Flaying”, „Nighttales”, „Synodic” un citur, pārsteidzoši īsā laikā sagatavojuši un laiduši klajā savu debijas ripuli, turklāt nevis digitāli, bet taustāmā CD formātā.

Kad 2010. gada 1. novembrī „Arēnā Rīga” norvēģu popgrupa „A-ha” pamāja „atā” saviem faniem, jo jau iepriekš bija paziņots, ka šī ir viņu karjeras pēdējā tūre (pēdējais koncerts notika 4. decembrī Oslo), daudzi smīkņāja – nu, nu, cik tad ilgi noturēsieties?! Piecus gadus: lūk, viņu jaunais studijas albums! Starp citu, „A-ha” dodas arī koncerttūrē un tās sarakstā iekļauta arī Rīga – pie mums viņi uzstāsies 15. martā, „Arēnā Rīga”. Šīs tūres grafiks ir diezgan īpatnējs: Jekaterinburga - Kazaņa – Sanktpēterburga - Maskava – Rīga – Minska...

Ar Lanas del Rejas (īstajā vārdā Elizabete Grānta) noslēpumaini valdzinošo tēlu fani jau ir apraduši, bet pie viņas mūzikas pierast laikam nav iespējams nekad – tā vienmēr būs tāda ar nelielu mistiskas harizmas devu apdvesta.

Šajā albumā apkopotas dziesmas no muzikālās izrādes “Mēs” ar jauniešu popgrupas “Jūras akmentiņi” piedalīšanos. Šo dziesmu mūzikas autors ir „Prāta vētras” basģitārists Ingars Viļums, kurš iespēlējis arī ģitāras, bijis pie taustiņiem, veicis programmēšanu, turklāt ierakstam atvēlējis savu studiju. Dziesmu vārdu autors – Guntars Račs, izrādes pamatā ir Andras Manfeldes librets.

Pirms pāris gadiem tika izdots uz grupas “SPB” jeb “Smaragda pilsētas burvji” drupām radušās komandas “The Sound Poets” debijas albums “Tavs stāsts”, kas guva ļoti labas klausītāju un arī mūzikas speciālistu atsauksmes – ripulis saņēma “Gada balvu” jeb “Zelta mikrofonu” labākā poproka albuma kategoirjā, bet hits “Kalniem pāri” vēl šogad Skolēnu Dziesmu svētkos bija teju himnas vietā.

Zigfrīda Muktupāvela un Guntara Rača stūrētā grupa „Bet Bet” nākamgad varēs svinēt savu ceturtdaļgadsimta pastāvēšanas jubileju, bet jau šogad tā savus cienītājus ir aplaimojusi ar savu astoto studijas ripuli. Tajā iekļautas 12 jaunas Raimonda Paula dziesmas ar grupas bundzinieka Guntara Rača (protams, kura tad vēl...) vārdiem. Ducim dziesmu bonusā pievienoti „Mazs cinītis” un „Vasara nebeigsies nekad” remiksi, kurus veidojuši producenti Mart Inc. un N’Works.

Rīdzinieku trio jau grupas nosaukumā iekļāvis sava projekta pastāvēšanas ideju: „Omertà" nāk no itāļu valodas un nozīmē klusēšanas zvērestu, ko izmantoja mafija, tas paredzēja noslēpumu un informācijas neizpaušanu autoritātēm, bet trio šo nosaukumu asociē ar faktu, ka spēlē instrumentālu mūziku, bez vokālista un tekstiem kompozīcijās.

Pagājušās nedēļas nogalē klubā „Melnā piektdiena” divu dienu garumā risinājās „drūmmūzikas” festivāls „Antithesis”, kur apskatniekam, šķiet, pašu patīkamāko pārsteigumu sagādāja pašmāju „doom metal” komanda „Catalepsia”, kura turklāt vēl konkrētajā vakarā prezentēja savu debijas albumu – laba, smaga, spēcīga un melodiska mūzika, stilistiski kaut kas starp „Heaven Grey” un „Frailty” (ar uzsvaru uz pirmajiem).

Kad 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā pasauli pāršalca „death metal” vilnis, lielākoties tas polarizējās divās vietās – Amerikā, Floridā, kā arī tepat Zviedrijā. Skandināvus personificēja tādas brigādes kā „Entombed”, „Dismember”, „Grave”, arī „Unleashed” un „Hypocrisy”. Tāpat bija arī grupa ar ēstgribu stimulējošo nosaukumu „Vomitory” – ne pārāk laba, ne pārāk slikta, bet līmenī.