recenzija

  Britu ekstremālā „metāla” leģendu „Cradle Of Filth” vienpadsmitais studijas albums mums varētu būt interesants kaut vai ar to, ka tā CD vāciņa noformējumu, bukletā redzamās astoņas bildes un arī pašu mūziķu stilizētos portretus radījis atraktīvais latviešu mākslinieks Artūrs Bērziņš.

Uz latvju „thrash metal” leģendu „Huskvarn” drupām radusies komanda, kuras dalībnieki spēlējuši ne tikai „husvarniešu” pēdējā sastāvā, bet arī tādās blicēs kā „Flaying”, „Nighttales”, „Synodic” un citur, pārsteidzoši īsā laikā sagatavojuši un laiduši klajā savu debijas ripuli, turklāt nevis digitāli, bet taustāmā CD formātā.

Kad 2010. gada 1. novembrī „Arēnā Rīga” norvēģu popgrupa „A-ha” pamāja „atā” saviem faniem, jo jau iepriekš bija paziņots, ka šī ir viņu karjeras pēdējā tūre (pēdējais koncerts notika 4. decembrī Oslo), daudzi smīkņāja – nu, nu, cik tad ilgi noturēsieties?! Piecus gadus: lūk, viņu jaunais studijas albums! Starp citu, „A-ha” dodas arī koncerttūrē un tās sarakstā iekļauta arī Rīga – pie mums viņi uzstāsies 15. martā, „Arēnā Rīga”. Šīs tūres grafiks ir diezgan īpatnējs: Jekaterinburga - Kazaņa – Sanktpēterburga - Maskava – Rīga – Minska...

Ar Lanas del Rejas (īstajā vārdā Elizabete Grānta) noslēpumaini valdzinošo tēlu fani jau ir apraduši, bet pie viņas mūzikas pierast laikam nav iespējams nekad – tā vienmēr būs tāda ar nelielu mistiskas harizmas devu apdvesta.

Šajā albumā apkopotas dziesmas no muzikālās izrādes “Mēs” ar jauniešu popgrupas “Jūras akmentiņi” piedalīšanos. Šo dziesmu mūzikas autors ir „Prāta vētras” basģitārists Ingars Viļums, kurš iespēlējis arī ģitāras, bijis pie taustiņiem, veicis programmēšanu, turklāt ierakstam atvēlējis savu studiju. Dziesmu vārdu autors – Guntars Račs, izrādes pamatā ir Andras Manfeldes librets.

Pirms pāris gadiem tika izdots uz grupas “SPB” jeb “Smaragda pilsētas burvji” drupām radušās komandas “The Sound Poets” debijas albums “Tavs stāsts”, kas guva ļoti labas klausītāju un arī mūzikas speciālistu atsauksmes – ripulis saņēma “Gada balvu” jeb “Zelta mikrofonu” labākā poproka albuma kategoirjā, bet hits “Kalniem pāri” vēl šogad Skolēnu Dziesmu svētkos bija teju himnas vietā.

Zigfrīda Muktupāvela un Guntara Rača stūrētā grupa „Bet Bet” nākamgad varēs svinēt savu ceturtdaļgadsimta pastāvēšanas jubileju, bet jau šogad tā savus cienītājus ir aplaimojusi ar savu astoto studijas ripuli. Tajā iekļautas 12 jaunas Raimonda Paula dziesmas ar grupas bundzinieka Guntara Rača (protams, kura tad vēl...) vārdiem. Ducim dziesmu bonusā pievienoti „Mazs cinītis” un „Vasara nebeigsies nekad” remiksi, kurus veidojuši producenti Mart Inc. un N’Works.

Rīdzinieku trio jau grupas nosaukumā iekļāvis sava projekta pastāvēšanas ideju: „Omertà" nāk no itāļu valodas un nozīmē klusēšanas zvērestu, ko izmantoja mafija, tas paredzēja noslēpumu un informācijas neizpaušanu autoritātēm, bet trio šo nosaukumu asociē ar faktu, ka spēlē instrumentālu mūziku, bez vokālista un tekstiem kompozīcijās.

Pagājušās nedēļas nogalē klubā „Melnā piektdiena” divu dienu garumā risinājās „drūmmūzikas” festivāls „Antithesis”, kur apskatniekam, šķiet, pašu patīkamāko pārsteigumu sagādāja pašmāju „doom metal” komanda „Catalepsia”, kura turklāt vēl konkrētajā vakarā prezentēja savu debijas albumu – laba, smaga, spēcīga un melodiska mūzika, stilistiski kaut kas starp „Heaven Grey” un „Frailty” (ar uzsvaru uz pirmajiem).

Kad 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā pasauli pāršalca „death metal” vilnis, lielākoties tas polarizējās divās vietās – Amerikā, Floridā, kā arī tepat Zviedrijā. Skandināvus personificēja tādas brigādes kā „Entombed”, „Dismember”, „Grave”, arī „Unleashed” un „Hypocrisy”. Tāpat bija arī grupa ar ēstgribu stimulējošo nosaukumu „Vomitory” – ne pārāk laba, ne pārāk slikta, bet līmenī.

Ieraugot grupas nosaukumu un paskatoties uz šī CD vāciņu, spriedums ir gatavs – skaidrs, kārtējie „nāvinieciņi” vai kaut kas uz to pusi!

Savulaik, tas ir, 90. gadu sākumā elektroniskās mūzikas duets Toms Roulendss un Eds Saimons jeb „ķīmiskie brāļi” bija šāda un/vai līdzīga mūzikas stila pirmajās rindās kopā ar tādām zvaigznēm kā „The Prodigy” un „Fatboy Slim”, un, kas dīvainākais, ir tur joprojām.

Jau gadiem Bauskas kantrimūzikas festivāla producents Uldis Ozoliņš apkopo šādas izlases, kurā tiek iekļautas festivālā piedalījušos grupu un izpildītāju kompozīcijas. Tāpat arī šoreiz, tomēr šī izlase ir īpaša – tajā ir apkopotas tikai angliski skanošās kompozīcijas.

Eiropā 29 gadus vecais zviedru puisis Monss Selmerlēvs (rakstās viņa vārds un uzvārds tā, ka atliek vien cerēt uz pareizrakstības speciālistu nekļūdību - Måns Zelmerlöw) kļuva pazīstams šā gada maijā ar itin pārliecinošo uzvaru starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā.

Eu, „Faith No More” un ar jaunu studijas albumu, vai tiešām?! Tiešām. Šī alternatīvā roka un/vai fankmetāla komanda, kas valdīja 80. gadu beigās un no kuras savu iedvesmu smēlušās vesela čupa vēlāk ietekmīgu grupu, varētu pretendēt uz pasaules rekordu par lielāko pauzi starp albumiem – iepriekšējais „FNM” studijas garadarbs tika izdots pirms 18 (!) gadiem, tas bija 1997. gadā klajā nākušais „Album Of The Year”.

Uz šī albuma sanāca uzdurties pavisam nejauši – pārskatot mūzikas veikala „Randoms” plauktus latviešu mūzikas sadaļā tika pamanīts šis ripulis. Vokālista uzvārds šķita pazīstams, tomēr nē – savulaik Ūdrīša projektā „Maš Maš” spēlēja tāds Gints Saulītis, šim ir Miks vārdā. Taču izrādās, ka alternatīvā roka grupa „Chained Bride” pastāv apmēram trīs gadus.

Relatīvi īsā laikā pašmāju „punk/hardcore” brigāde „Kapakmens” izdevusi jau divus albumus – 2013. gadā klajā nāca disks „Anti-Pozitīvs”, bet nu kārta otrajam ripulim. Par saturisko ievirzi var spriest kaut vai pēc šo 14 dziesmu nosaukumiem: „Mirsim kopā”, „Mēslu zeme”, „Dumpja suns”, „Vienosimies labākai pasaulei”, „Brīvību dzīvniekiem”, „Darbs nav dzīve”, „Smags un neērts kapakmens”, „Idiotizācija” utt. Dziesmas „pārklāj plašu diskriminatīvās telpas spektru – sākot ar reliģijas, valsts un cilvēku savstarpējo attiecību kritiku līdz dzīvnieku tiesību idejām,” tā paši mūziķi.

Pēc vairāku gadu darba klajā nācis senās mūzikas grupas “Obscurus Orbis” otrais albums, kurš oficiāli tika prezentēts “folk/pagan metal” mūzikas un seno amatu festivālā "Zobens un lemess", bet vēl pirms tam bija noklausīšanās pasākums alus darbnīcā “Labietis”, kur neformālā gaisotnē varēja dzirdēt ne tikai jauno ierakstu, bet arī īsus stāstījumus par katru kompozīciju – tas nudien bija ļoti noderīgi, jo citādi daudzas idejas varētu arī nesaprast.

Šogad pirmoreiz „Positivus Festival” laikā notika kādas grupas jaunā albuma pirmizrāde – vēsturē šādā veidā iekļuva Arņa Račinska „Laika Suns”. Lai arī „suņi” uz „I Love You” skatuves kāpa piektdienas naktī, pēc „Placebo” blieziena uz lielās skatuves, ļaudis labprāt piestāja pie šīs skatuvītes un paklausījās grupas jaunāko veikumu.

Šīs nedēļas laikā latvju mūzikas ierakstu veikali droši vien pieredzēs apmeklētāju pieplūdumu, jo daudzi (vai daži) vēlēsies iegādāties kaut ko no „Positivus Festival” laikā dzirdētās mūzikas. Piemēram, „Everything Everything” jaunāko albumu – piektdien izskatījās, ka daudziem šie briti iet pie sirds.