RECENZIJA: Between The Buried And Me - "Coma Ecliptic"

Amerikāņu rokgrupa „Between The Buried And Me” (jeb saīsinājumā „BTBAM”) vienmēr radījusi izmisumu mūzikas kritiķiem, kuri gribējuši definēt, ko īsti šie puiši spēlē – parasti tiek piesaukts progresīvais roks, progresīvais „metāls” vai pat rokopera.

Aptuveni tā varētu arī būt, tikai brīžiem „BTBAM” mūzikā parādās pat „metalcore” elementi, sintīpops un sazin kas vēl... „Coma Ecliptic” ir šīs savdabīgās brigādes septītais studijas albums. „Šis ir konceptuāls darbs, kas vēsta par neatpazītu cilvēku, kurš nokļuvis komā un ceļo ar savu iepriekšējo dzīvju palīdzību. Katra dziesma – tā ir epizode no viņa dzīves „Krēslas zonas” stilā. Šis neatpazītais cilvēks nokļūst katrā no šīm pasaulēm, kur viņam piedāvā izdarīt izvēli – palikt vai doties tālāk, kaut kā skaista un vēl neiepazīta meklējumos,” jaunā albuma tematiku skaidro paši mūziķi. Šis ripulis ticis Amerikas Top 12 (līdz šim labākais „BTBAM” sasniegums), kas nudien ir labi.

PAR. Rietumu mūzikas kritiķi šo albumu ceļ vai debesīs un dēvē par „episku progresīvā metāla” meistardarbu, bet prestižais izdevums „Rock Hard” tam iešķiebis deviņas balles no desmit un ieteicis kā Nr.1. Ir labi, ka pastāv šādas stilistiski atšķirīgas brigādes, kas spēj likvidēt muzikālo vienmuļību. Un spēlē arī viņi profesionāli. Kompozīcija „Dim Ignition” sanākusi pat diezgan interesanta un aizraujoša.

PRET. Nu gan „pārgudrojuši”... Tā vien šķiet, ka viņi īsti nezina, ko grib spēlēt – kā a’la „Pink Floyd” vai „King Crimson” vai arī smacēt „thrash” un „metalcore”, taču pietiek vien to visu nodēvēt par augsto mākslu (jeb progresīvo roku), un liela daļa kritiķu un klausītāju sajūsmā ģībst... Ja gribiet, variet to visu klausīties, apskatnieks „pasē”.

 * Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.