RECENZIJA: Markus Riva - „MR”

© publicitātes foto

Dziedātājs Markus Riva pēdējā laikā dzimtajā zemē ir jāuztver gandrīz vai par viesmākslinieku, jo savu karjeru viņš lielākoties virza Austrumu tirgū – Krievijā un Ukrainā. Taču vismaz albums ar mūziķa jaunākajām dziesmām ir pieejams arī pašu mājās, tiesa, tas ir angļu valodā un izteikti orientēts uz ārzemju auditoriju.

Albuma nosaukumā ir paša Markus Rivas iniciāļi, kam teorētiski vajadzētu norādīt uz tā autobiogrāfisko šķautni, pēc dziedātāja menedžmenta domām, „albuma skanējumā un noskaņās ir atrodamas mūziķa emocijas, pārdzīvojumi, prieks un arī mīlestība”. Šajā ripulī iekļautas desmit dziesmas, „tās ir ritmiskas, dinamiskas un radītas deju mūzikas stilā, skaidrojamas ar mūziķa veiksmīgo pieredzi četru gadu garumā darbojoties kā pieprasītam dīdžejam” (tas atkal no menedžmenta sīrupainā slavinājuma). Šis ir ceturtais Rivas solo albums - darbs pie tā noritējis ilgāk, nekā ticis plānots, jo procesu ir paildzinājuši dažādi blakus projekti, tajā skaitā arī TV šovi. Visu albumā iekļauto dziesmu tekstu un mūzikas autors ir pats Markus Riva, kurš uzņēmies arī producenta lomu, kā līdzproducentu piesaistot Gintu Stankeviču. "Aizvadītais gads man ir bijis panākumiem bagāts, un esmu neizsakāmi pateicīgs par ikvienu man doto iespēju pakāpties aizvien augstāk. Sapņi piepildās, ar katru soli šis gads man pavēris aizvien plašākas karjeras iespējas, tātad virzos pareizajā virzienā," optimistiski stāsta Markus Riva.

PAR. No ieraksta kvalitātes viedokļa nostrādāts perfekti, te nav, kur piesieties – Markus Riva novācis tehniski ļoti profesionālu komandu. No dziesmām izceļamas četras: relatīvi ciešamais popgabals „Ready Or Not”, bērnišķīgi jestrā „That Girl”, klubiem draudzīgā „Party (After Party)” un it īpaši dejiskā (ar burtu „d” nevis „g”...) „Love Me Harder”. Nezināmu apsvērumu dēļ trīs no četriem šiem gabaliem meklējami albuma pašās beigās, turklāt, jāpiebilst, ka minētā „Love Me Harder” ir vienīgā, kuru miksējis Kārlis Auziņš.

PRET. Liela vilšanās – bet varbūt vienkārši no Markusa Rivas tika gaidīts kaut kas vairāk? Lielākoties te dominē bezpersoniski, pusjēli un nekādi gabali, kuri, šķiet, izpildīti bez jebkādas iedvesmas. Lai gan tiek uzsvērtas Rivas dīdžeja kvalitātes, albumam tās nāk tikai par sliktu – pie pults stāvot un fonā šīs dziesmas izpildot tās sanākušajiem netraucētu, taču albumam vajadzētu būt tendētam uz augstākiem mērķiem. Sterili kā slimnīcā, šis ripulis nerada ne prieku, ne enerģiju. Labāk būtu te iekļāvis savu „Supernovas” konkursā izpildīto „Take Me Down”, tā vismaz bija dziesma ar attieksmi. Krāšņajā CD bukletā ir nevis dziesmu teksti, bet gan Markusa foto dažādās pozās – sanākusi narcistiska tīksmināšanās par sevi. Bet varbūt tā vajag, varbūt šis albums domāts attiecīgām aprindām?

Svarīgākais