RECENZIJA: "Mona De Bo”, "Īstenībā"

Eksperimentālā roka duets „Mona De Bo” ar savu ceturto albumu atgriežas pēc trīs gadu pauzes – pēc diska „Pag Pag” izdošanas 2012. gadā Edgars Rubenis (ģitāra) un Edgars Eihmanis (bungas) paņēma radošo pauzi.

Jāatgādina, ka „Mona De Bo” izveidojās pirms desmit gadiem, paguva piedalīties pat prestižajā mūzikas konferencē „SXSW” Ostinā (2008) un vēl vairākos augsta ranga pasākumos, kā arī saņemt atzinīgas speciālistu atsauksmes, bet tālākā attīstība kaut kā nobremzējās. Albums „Īstenībā” tapis no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada jūlijam - lielākoties Ģirta Laumaņa jeb Lomika vadībā „Hodila” studijā Valmierā, taču atsevišķas daļas ierakstītas arī mājas studijās Hāgā (tur pašlaik mācās Edgars Rubenis) un Jelgavā. Albumā iekļauti septiņi skaņdarbi, kuru nosaukumi veido elegantu vārdu spēli, proti, “Nekas-Traks-Nenotiks-Ja-Šo-Slēgsi-Ārā”. Edgars Eihmanis: “Pēdējo gadu daudz strādājām gan kopā, gan atsevišķi. Salīdzinot ar pēdējiem albumiem, esam mainījuši spēles manieri un stilistiku. Savā ziņā esam atgriezušies pie tā, ko darījām pirms desmit gadiem.”

PAR. Spēlēt šie puiši prot, to viņi ir pierādījuši gan ar „Mona De Bo”, gan vairākiem citiem projektiem. Pāris kompozīcijās, piemēram, „Traks” vai „Ja” uztaustīts ļoti interesants ģitāru motīvs.

PRET. Ja šo albumu varat bez karsta gludekļa uz vēdera vai citiem spaidu līdzekļiem no sākuma līdz beigām noklausīties vairāk par divām reizēm pēc kārtas, tad esat: a/ neremdināms jebkādas mūzikas fans; b/ mūzikas apskatnieks, kam par to jāraksta; c/ „Mona De Bo” mūziķis. Viens no trim. Šīs monotonās un garās kompozīcijas ar līdz bezgalībai atkārtotajām skaņu pasāžām var novest līdz Tvaika ielas dziednīcai. Nudien nekas traks nenotiks, ja šo slēgsi ārā.