RECENZIJA: Prince - "Hit N Run"

Ekstravagantais mūziķis Prinss palicis atmiņā ar divām lietām – ļoti labajiem singliem (un arī albumiem) „Purple Rain” (1984) un „Sign O’ The Times” (1987), kā arī absolūto glupību, vēlāk savu skatuves vārdu (patiesībā viņu sauc Prinss Rodžers Nelsons) nomainot pret kaut kādu nesaprotamu simbolu, kuru nebija iespējams izrunāt.

Pēdējā laikā gan par viņu kaut kā nekas nebija dzirdēts, tāpēc albuma „Hit N Run Phase One” nonākšana rokās radīja interesi, ko šis mākslinieks tagad sadara. Un kas izrādījās? Tas, ka vajag vairāk interesēties par mūziku, lai arī tā stilistiski varbūt nesaista. Izrādās, ka Prinsam ir jau 57 gadi (kas to būtu domājis?!), jaunais garadarbs ir 35. (!) studijas albums viņa karjerā, bet pērn izdoti pat divi albumi – „Plectrumelectrum” (kopā ar jaunu blici „3rdEyeGirl”) un „Art Official Age”, turklāt abi pabijuši Amerikas Top 10. Jā, par ideju trūkumu Prinss acīmredzami nevar sūdzēties...

PAR. Jaunais albums ir ieturēts „funk & dance” manierē, modernā skanējumā – ij nepateiksi, ka dziesmu izpildītājs ir 57 gadus vecs (jauns?) onkulis! Prinsa rokraksts (balss) ir jūtams, vairākas dziesmas ir padevušās ļoti labas, piemēram, eksperimentāli elektronizētās „Shut This Down” un „Ain’t About To Stop”, melodiski popsīgā Fallinlove2nite”, bet it īpaši „Hardrocklover”, kas varētu teicami izklausīties „dzīvajā”.

PRET. Ja atmetam subjektīvo netīksmi pret šāda veida darbiem, tad šoreiz nekas īpaši iebilstams nav, jo viss ir nostrādāts uz pieci ar krustu. Protams, ne visas dziesmas ir izdevušās, taču – kuram gan ir citādāk?! Tiesa, ārzemju mūzikas kritiķi pret Prinsa jauno albumu nav izrādījuši lielu respektu un žēlsirdību, taču nav īsti saprotams, kas viņiem licies te tik kritizējams. Varbūt vienkārši no Prinsa tika gaidīts kaut kas vairāk?

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.