Leģendārās britu „doom & gothic metal” grupas „Paradise Lost” kontā šis ir četrpadsmitais studijas albums – iepriekšējais „The Tragic Idol” tika izdots pirms trīs gadiem. Pie producenta pults sēdējis Džeimijs Gomess Arelano, kas iepriekš sadarbojies ar tādām komandām kā „Cathedral”, „Ulver” un „Angel Witch”, un, aizsteidzoties notikumiem priekšā, tas ir jūtams.
Slavenie vācu „pauermetālisti” no grupas „Helloween” laiduši klajā savu jau piecpadsmito studijas albumu – ņemot vērā to, ka viņi pastāv jau 30 gadus, tas nav nekas pārsteidzošs. No sākotnējā sastāva ierindā palikuši gan tikai soloģitārists Mihaels Veikats un basģitārists Markuss Groskops, pārējie rekrūši ir krietni „svaigāka” iesaukuma.
No Eiropas tūres desmit koncertu garumā nesen atgriezusies pašmāju spēcīgākā blekmetāla komanda „Eschatos”, bet īsi pirms došanās šajā braucienā viņi vēl paguva prezentēt savu otro albumu.
Pēdējā laikā apvienība „Hipstokrātija” vareni aktivizējusies – pērn tika izdoti divi minialbumi (viņi tos sauc par mazalbumiem) “Brīnumzeme” un “XII”, nu klajā nācis arī debijas pilnmetrāžas albums, kurā iekļautas desmit kompozīcijas.
Instrumentālā roka grupas „Marta Migla” debijas ripulis nāca klajā jau šā gada pirmajos mēnešos, taču tikai tagad nonāca apskatnieka rokās – labāk vēlu, nekā nekad. Grupas pirmsākumi meklējami 2005/2006 gadā, kad trīs paziņas - Jānis Traviņš (ģitāra), Dace Zariņa (bass) un Līga Zariņa (bungas) sanāca kopā, lai veltītu laiku muzikāliem eksperimentiem.
„The Vaccines”, „The Vaccines”, hmm, kaut kur dzirdēts nosaukums... Ak, pareizi, šis britu indīroka kvartets taču 2002. gadā uzstājās „Positivus Festival” (tajā gadā, kad „Keane”)! Izveidoti 2010. gadā Londonā, pirmos panākumus guva gandrīz uzreiz – jau ar savu debijas albumu „What Did You Expect From The Vaccines?”, kas britu topā pabija trešajā vietā.
Beirutā dzimušā 31 gadu vecā britu dziedātāja Mikas ceturtais studijas albums, ar kuru šis puisis varētu censties atgriezties kādreizējos slavas un karjeras augstumos.
Kanādiešu mūziķis, ne ar vienu nesajaucamā balss tembra īpašnieks Leonards Koens savā cienījamā 80 gadu vecumā joprojām ir sprigans un muzikāli aktīvs.
Lai gan Jāņa Stībeļa astotais (vai devītais, ja pieskaita arī dueta „Shake & Bake” rindās izdoto) studijas albums klajā nāca jau februāra beigās, tas mistiskā kārtā līdz šim bija pasprucis garām apskatnieka redzeslokam.
Angļu indīpopa grupa „Florence + The Machine” tika izveidota 2007. gadā, taču dalībnieki tajā pastāvīgi mainās – vienīgā „stacionārā vērtība” ir vokāliste Florense Velča, kura tiek dēvēta par „britu ekscentriskuma karalieni” (žurnāls „Q”) un „Keitas Bušas un Bjorkas krustojumu” (tam nudien ir pamats), kā arī piesauktas ietekmes no Toma Veita un Nika Keiva.
Šā gada sensacionālākais smagās mūzikas projekts – vācu grupas „Rammstein” dzelzsrīkle Tils Lindemans metis kauliņus kopā ar zviedru apvienību „Hypocrisy” un „Pain” līderi Peteru Tegtgrēnu, turklāt albuma radīšanai vīri iztikuši tikai paši saviem spēkiem: tekstus rakstījis Tils, bet mūziku – Peters, kurš iespēlējis arī visus (!) instrumentus. Rezultāts?
Paviesojoties mūzikas veikalā „Randoms” un padzirdot skanam kaut ko nudien labu, radās pašsaprotams jautājums – kas tas ir? Izrādījās, „Muse”. Nevarētu teikt, ka savā septītajā studijas albumā vokālista Metjū Belamija stūrētā britu rokgrupa būtu mainījusies līdz nepazīšanai, tomēr atšķirības ir jūtamas – „Drones” ir krietni „roķīgāks” par tā priekštečiem.
Lai gan „Blur” savu aktīvo darbību it kā atsāka jau 2008. gadā, līdz šim jauni studijas ieraksti no grupas netika sagaidīti. Bet tagad ir, „The Magic Whip” ir pirmais studijas albums pēc „Think Tank”, kas klajā nāca tālajā 2003. gadā, bet vispār grupas CV ir astotais ripulis.
Pēc šīs formācijas nosaukums viss šķiet absolūti skaidrs – droši vien kāds kārtējais hiphoperis, kas mēģinās „skaldīt” pantus par „zālītes” pīpēšanu un tamlīdzīgiem jaukumiem. Taču nekā, pat ne uz to pusi: grupas „Zāle” kompozīcijas ir folka un postfolka noskaņās (tām piestāvētu „zaļā folka” nosaukums), liriskas un nedaudz mītiskas.
Izrādās, ka apvienībai „Oranžās brīvdienas” ir jau 15 gadi – kas to būtu domājis! Par godu jubilejai bija speciāls tās atzīmēšanas koncerts Liepājā, tika izdots dubultais singls jeb dziesmas „Turbo traktors” divas atšķirīgas versijas, turklāt nu jau kādu laiciņu mūzikas ierakstu veikalu plauktos ir manāms arī albums „Tilti” – otrais šīs grupas vēsturē, tas seko 2012. gadā izdotajam „Spīd”.
Zem šī sarežģītā pseidonīma slēpjas tikai 26 gadus vecais reperis Rakims Maijers (starp citu, dzimis hiphopam ļoti piemērotā vietā – Hārlemā), kurš ietilpst tā saucamajā „A$AP Mob” grupējumā un vislabāk pazīstams kā repa producents Lord Flack.
Amerikāņu repera Kendrika Lamara trešais studijas albums savā dzimtenē un arī britu topā ieņēma pašu augstāko ailīti – nav brīnums, jo arī tā priekštecis „Good Kid, m.A.A.d City” bija gana populārs.
Britu rokgrupas „Whitesnake” vārds komentārus neprasa – pie mikrofona taču ir pats Deivids Kaverdeils, bijušais „Deep Purple” vokālists, kurš turklāt vismaz pāris reizes uzstājies arī Rīgā! Kādu laiku par šiem smagā roka veterāniem (nākamgad apritēs 40 gadi kopš grupas izveidošanas!) nebija dzirdētas nekādas novitātes, nu vienīgi ziņas par kādiem kārtējiem koncertiem, jo pēdējais studijas albums „Forevermore” bija iznācis 2011. gadā.
Pēdējais pašmāju smagās mūzikas ierakstu apkopojums izlasē (tā toreiz saucās „Melnā piektdiena”) tika izdots 2006. gadā, tolaik pie šī darbiņa bija ķērusies mūzikas izdevniecība „Aghast Recordings”. Beidzot latvju metālmūzikas cienītāji tiek iepriecināti ar jaunu izlasi, kuru šoreiz apkopojis un izdevis grupas „Inokentijs Mārpls” līderis Dambis, kurš latviešu mūzikas izlašu klāstu jau gadiem bagātinājis ar neatkarīgo grupu izlasēm „Odekolons” un „Latvijas Punk/HC”.
Pavisam drīz aktualizēsies tautiskas mūzikas motīvi – ar zemās grīdas tramvaja ātrumu taču tuvojas Līgo svētki! Līdz ar to aktualizēties varētu arī tāda grupa kā „Raxtu Raxti”, kuru izdotā albuma noskaņa ir pat ļoti tautiska.