RECENZIJA: “The Sound Poets” - “Pulsē"

Pirms pāris gadiem tika izdots uz grupas “SPB” jeb “Smaragda pilsētas burvji” drupām radušās komandas “The Sound Poets” debijas albums “Tavs stāsts”, kas guva ļoti labas klausītāju un arī mūzikas speciālistu atsauksmes – ripulis saņēma “Gada balvu” jeb “Zelta mikrofonu” labākā poproka albuma kategoirjā, bet hits “Kalniem pāri” vēl šogad Skolēnu Dziesmu svētkos bija teju himnas vietā.

“Pulsē” ir šīs komandas otrais albums, kurš, atšķirībā no iepriekšējā albuma, ir rakstīts nevis studijā, bet gan mājā Jumurdas ezera krastā. “Šis albums mums ir ļoti īpašs, jo tas tapis pilnīgi citādā vidē, ārpus no mūsu ierastās studijas, tāpēc arī albuma saturs ir nedaudz citādāks”, tā mūziķi. Jāatzīst, ka tiešām ir nedaudz citādāks. Grupas līderis joprojām ir Jānis Aišpurs, tāpat grupā joprojām muzicē ģitārists Normunds Lukša, bundzinieks Pēteris Lunde un čelliste Undīne Balode, taču basģitārists gan mainījies – Ginta Bīmaņa vietā nu ir Kārlis Josts. Albumā iekļauts ducis dziesmu, no tām viena (“Paliec”) ieskaņota kopā ar dziesminieci Alisi Josti. Atliek vēl piebilst, ka jaunā garadarba atrādīšana plašākai auditorijai “dzīvajā” notiks 25., 26. un 27. novembrī koncertzālē “Palladium”.

PAR. “The Sound Poets” daiļrades piekritēji par jauno albumu ir sajūsmā – himniskais melodiskums esot saglabājies, arī dziesmas ir sanākušas ļoti veiksmīgas. Apskatniekam pašas interesantākās gan subjektīvi šķiet tās, kuras ir grupai neraksturīgākās, piemēram, kā pirmais singles izvirzītā elektronizētā “Skats no augšas”, bet it īpaši “Tas biji tu” un “Ezers, salas, putni” (daļēji arī “Tūkstošiem”), kuras, ja tām pievienotu smagnējākas ģitāras un Jāni Aišpuru pie mikrofona nomainītu ar Māri Žigatu, varētu noturēt par “pienvedēju” radītām.

PRET. Neviens “Kalniem pāri” kaut attāli kvalitatīvi līdzīgs hits te nav manāms, taču, protams, jaunajām dziesmām vēl jāiziet laika pārbaude. Uz albuma beigām šīs lielākoties liriskās kompozīcijas uzdzen miegu, bet no “The Sound Poets” jau nevar prasīt, lai viņi spēlētu spriganas melodijas. Dīvaina ir albuma ievadošās dziesmas izvēle, jo “Viss var mainīties” nu galīgi neizklausās pēc tādas, kas varētu nejaušu garāmgājēju pavilkt uz CD iegādes darbiem.