RECENZIJA: "Cradle Of Filth" - "Hammer Of The Witches"

© publicitātes foto

  Britu ekstremālā „metāla” leģendu „Cradle Of Filth” vienpadsmitais studijas albums mums varētu būt interesants kaut vai ar to, ka tā CD vāciņa noformējumu, bukletā redzamās astoņas bildes un arī pašu mūziķu stilizētos portretus radījis atraktīvais latviešu mākslinieks Artūrs Bērziņš.

Kādas ir šīs bildes, variet secināt jau pēc CD vāciņa, arī pie pārējām būtu jāpievieno atzīmīte „18+”... Savukārt pati grupa šoreiz varētu būt īpaši interesanta ar to, ka tās līderis un vokālists Danī Filts veicis kardinālu sastāva tīrīšanu: „Cradle Of Filth” rindās vairs nav Pola Alendera un Džeimsa Makilroja, kurus nomainījuši Ričards Šovs un Mareks Šmerda, tāpat grupai pievienojusies vokāliste/taustiņniece Lindsija Šūlkrafta. Ja ņem vērā, ka arī basģitārists Deniels Firts grupā ir tikai trīs gadus, var teikt, ka „Cradle Of Filth” pēdējos gados būtībā sākuši dzīvi no jauna (arī bundzinieks Martins Škarupka te uzturas tikai no 2006. gada). Par diska tematiku. Kā zināms, „Cradle Of Filth” savos tekstos ietekmējas no mitoloģijas, gotiskās literatūras un šausmu filmām, bet šoreiz apspēlēta raganu tēma, tiesa, kompozīcijas nav uztveramas konceptuāli. Stilistiski nekas nav mainījies, tāpat vien skrubina.

 

PAR. Šī stila pārzinātāji „Hammer Of The Witches” ceļ vai debesīs, pielīdzinot to par „Cradle Of Filth” klasiku dēvētajam albumam „Midian” (2000) – sastāva maiņas esot nākušas labumā. Par ģitāristiem grūti ko teikt, bet niknā un ar perfektu balsi apveltītā Lindsija nudien ir ieguvums. No kompozīcijām – ausīs iekrita „Deflowering The Maidenhead, Displeasuring The Goddess” (nez, kāds šādu nosaukumu bez polša spēj atcerēties?!), bet it īpaši ar „norvēģiskām” ģitārpārejām apveltītā „The Vampyreat My Side”.

PRET. Kā viņi mauca visus šos gadus, tā mauc joprojām. Brīžiem tas pamatīgi nogurdina.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.

Svarīgākais