RECENZIJA: Chaosact- "Kingdom Of Pigs"

© publicitātes

Uz latvju „thrash metal” leģendu „Huskvarn” drupām radusies komanda, kuras dalībnieki spēlējuši ne tikai „husvarniešu” pēdējā sastāvā, bet arī tādās blicēs kā „Flaying”, „Nighttales”, „Synodic” un citur, pārsteidzoši īsā laikā sagatavojuši un laiduši klajā savu debijas ripuli, turklāt nevis digitāli, bet taustāmā CD formātā.

„Chaosact” rindās ir Jānis Umbraška (vokāls), Oskars Kurpnieks (ģitāra), Armands Zalcmanis (ģitāra), Mikus Visendorfs (bass) un Ģirts Jansons (bungas), stilistiski – smags, jaudīgs un „gaļiniecisks” vecās skolas „death metal”. Albums rakstīts Jelgavas „Dark Creed Studios”, desmit dziesmas angļu valodā plus „Huskvarn” dziesmas „Ej d***t” kaverversija latviski (tekstu gan var saprast tikai ar milzu grūtībām...) – tā ir iekļauta arī Dambja veidotajā „Latvijas metāla” izlasē. „Albumā iekļautās konceptuālā stilā veidotas kompozīcijas vēsta par cilvēku mijiedarbības ēnas pusēm un to paliekošajām sekām sabiedrības rutīnas pārpilnajā dzīvē. Mūzikas apokaliptiskais, izteikti ritmiskais un spēcīgais skanējums veidojies apvienojot grupas dalībnieku muzikālās gaumes,” vēsta grupas pārstāvji. Pirms gada vienotu imidžu piekopjošie „Chaosact” vīri tika redzēti rokfestivālā „Klang!”, tāpat viņi ir visai bieži viesi klubā „Melnā piektdiena” – izklausās un izskatās gana pārliecinoši. Jāpiebilst, ka šīs nedēļas nogalē grupu varēs sastapt arī „dzīvajā” – 3. oktobrī klubā „A Nice Place” notiekošajā koncertā, kopā ar igauņu jaunās paaudzes censoņiem „Beyond The Structure”, kā arī mūsu „Hladomrak” un „Dehead”.

PAR. „Chaosact” mauc pamatīgi – iespējams, ka tā ir šā brīža smagākā latvju grupa, vismaz viena no smagākajām noteikti. Savulaik Latvijas Metālmūzikas „Gada balvu” kā labākais vokālists ieguvušais Umbraška demonstrē „latvju kanibālos”, grupā „Flaying” gūto rūdījumu, neatpaliek arī pārējie, taču īpaši pārsteidz bundzinieks Jansons, kurš „Huskvarn” rindās labu laiku darbojās kā ģitārists – klapē no sirds un ļoti meistarīgi! Daudzu dziesmu izveidē atrasts labs ģitārskanējuma risinājums, tā īpaši izcelt gan nevienu nevarētu, ja nu varbūt vienīgi „I.M. Possible”.

PRET. Žēl, ka idejiskā ziņā diezgan primitīvi – parasti „desinieki”, būtu vismaz paprātojuši par kādām ritma maiņām, papildu instrumentu piesaisti vai kaut ko tamlīdzīgu, bet tā... Spēlē smagi, nikni un zvērīgi, bet – nu un tad?!

Svarīgākais