CEIP eksperte atklāj, kādu triku iecerējis Putins
Domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" (CEIP) vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja norāda, ka Krievijas prezidents Vlamirs Putins pieprasa, lai Ukraina atkāptos no Doneckas un Luhanskas apgabaliem. Kara uzsācējs piekrīt iesaldēt spēkus gar pašreizējo frontes līniju Zaporižjes un Hersonas apgabalos un ir gatavs atkāpties no citām strīdīgajām teritorijām.
Vienlaikus Putins uzstāj, lai Rietumi atzītu Krimu un pārējās okupētās teritorijas par Krievijas likumīgā kontrolē esošām teritorijām, jebkādu lēmumu par to galīgo statusu atliekot uz gadu desmitiem.
Tāpat Kremļa prasība ir, lai Ukrainas konstitūcijā tiktu fiksēts, ka tā nekad nepievienosies NATO, ko pastiprinātu atbilstošas Rietumu saistības. Piemēram, oficiāla NATO 2008.gada Bukarestes samita deklarācijas atcelšana. Tajā pašā laikā Putins piekrīt Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā.
Stanovajas ieskatā Putina piekrišana idejai par Ukrainas drošības garantijām ir viltīga shēma. Proti, Krievija un Ukraina vienojas par izlīgumu, un ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis kopā ar citām valstīm (tostarp Baltkrieviju) pievienojas kā garanti, pārvēršot to par daudzpusēju vienošanos. Ukraina saņemtu drošības garantijas, bet tikai tad, ja tā izpildītu savu vienošanās daļu.
Šis pēc ekspertes domām ir galvenais triks. Ja Ukraina, krievijasprāt, vienošanos neīstenotu, Krievija saglabātu iespēju uzbrukt vēlreiz. Saskaņā ar šo loģiku Putins varētu pat vēlēties, lai drošības garantijām pievienotos pēc iespējas vairāk valstu, un aizsardzības lēmumi tiktu balstīti uz vienprātību, dodot Krievijai veto tiesības.
Tāpat nekur nav pazudusi Maskavas prasība par Ukrainas demilitarizāciju un "denacifikāciju", kas nozīmē Kremlim lojālu marionešu valdību.
Vairāk ar gaidāmo Putina un Zelenska tikšanos var izlasīt šeit
Pēc Stanovajas domām galvenais jautājums ir, kuras no šīm prasībām Tramps ir atbalstījis un kādā formā viņš tās šīs nedēļas tikšanās laikā iesniegs Zelenskim un ar kādiem nosacījumiem.
