RECENZIJA: "Omertà" - "Crown Of Seven"

Rīdzinieku trio jau grupas nosaukumā iekļāvis sava projekta pastāvēšanas ideju: „Omertà" nāk no itāļu valodas un nozīmē klusēšanas zvērestu, ko izmantoja mafija, tas paredzēja noslēpumu un informācijas neizpaušanu autoritātēm, bet trio šo nosaukumu asociē ar faktu, ka spēlē instrumentālu mūziku, bez vokālista un tekstiem kompozīcijās.

Šis instrumentālais trio plašākai auditorijai sevi pieteica 2013. gada jūnijā, iesildot „Indygo” koncertzālē „Palladium”, bet pēc tam „Omertà" manīti daudzos festivālos (piemēram, šogad „klangā”) un koncertos gan pie mums, gan ārpus mūsu zemes robežām, līdz ar to šai komandai vismaz smagās mūzikas faniem vajadzētu būt zināmai. Sastāvs: Renārs Lazda (ģitāra), Eduards Beķeris (bass) un Einārs Latiševs (bungas). „Crown Of Seven" apkopotas septiņas kompozīcijas. „Katra simbolizē vienu no septiņām cilvēka čakrām. Tām piedēvēti kristālu nosaukumi, un tās kopā veido vienu veselu cilvēku jeb šajā gadījumā albumu. Caur melodiskiem ģitāras pavedieniem, kas mēdz aizvest līdz smagnējiem iekritieniem, grupas „Omertà” mūzika kopā rada episku postroka atmosfēru un izjūtas,” tāds ir grupas skaidrojums. Disks ir tapis no 2013. līdz 2015. gadam, ierakstīts "dzīvajā" studijas „Hodila Records” apcirkņos ar skaņu inženiera Ģirta Laumaņa jeb Lomika palīdzību, bet miksēts un masterēts Mārupē, „KS Records” studijā, pie Kārļa Šteinmaņa.

PAR. Muzikāli idejiskā ziņā „Omertà" ir ļoti spēcīga. Piemēram, tādi gabali kā „Moonstone”, „Jasper” vai „Lapis Lazoli” ir smagās mūzikas augstākā klase. Ģitārists ar basistu arī malači – interesanti darbojas, ar tādu netipisku piegājienu.

PRET. Instrumentāla smagā mūzika... Nē, tas neiet cauri! Koncertos šādu uzstāšanos laikā jāiet pēc alus, bet albumu klausoties... Nu jā, arī jāiet pēc alus.