RECENZIJA: "Catalepsia" - “World of Cliché”

Pagājušās nedēļas nogalē klubā „Melnā piektdiena” divu dienu garumā risinājās „drūmmūzikas” festivāls „Antithesis”, kur apskatniekam, šķiet, pašu patīkamāko pārsteigumu sagādāja pašmāju „doom metal” komanda „Catalepsia”, kura turklāt vēl konkrētajā vakarā prezentēja savu debijas albumu – laba, smaga, spēcīga un melodiska mūzika, stilistiski kaut kas starp „Heaven Grey” un „Frailty” (ar uzsvaru uz pirmajiem).

Nu jā, nav jau brīnums – „Catalepsia” vokālists un ģitārists, kā arī praktiski visu dziesmu autors Ervīns Francs savulaik bijis reanimēto „Heaven Grey” rindās, kur sacerējis virkni tekstu viņu albumam „Falling Mist” (2010). „Kataleptiķi” pastāv jau kādus desmit gadus, taču līdz šim mocījušies ar dažādām sastāva problēmām. Šobrīd viss it kā ir kārtībā, par ko liecina arī nudien ļoti pārliecinošā uzstāšanās „Melnajā piektdienā”. Bez Ervīna vēl sastāvā ir ģitārists Juris Kreilis, taustiņniece Silvija Gaujēna, basists Jānis Emīls Katincevs un bundzinieks Krišjānis Purens (pēdējais gan grupas sociālajos tīklos vairs neuzrādās). Albums sastāv no 10 kompozīcijām, no kurām divas ir latviski, viena instrumentālā, bet pārējās nes vēstījumu angļu valodā. „Albuma atmosfēra sevī apvieno smagas un spēcīgas emocijas, melodijas no dvēseles dzīlēm un bezgalīgo cīņu ar lietām, kas neizbēgami atkārtojas,” tā vēsta paši mūziķi. Ieraksts tapis sadarbībā ar vietējo ierakstu kompāniju “Nezvers Studio” un Agni Aldiņu, kur tas tika gan miksēts, gan producēts. Darbs pie albuma ilga gadu - no 2014. gada jūlija. Par albuma vizuālo izskatu rūpējās dizainere Inga Lavrena un vāka modele Irbe Madara Kūlaine.

PAR. Nudien izdevies darbs, turklāt pēc visiem parametriem – gan muzikāli (nav nedz par smagu, nedz par vieglu, nedz par drūmu, nedz par nenopietnu), gan tekstuāli (pamatīgi „izvelk” emocijas), gan instrumentāli (čaļi spēlē teicami, vokāls perfekts), gan kvalitatīvi (ij nepateiksi, ka spēlē mūsējie), gan vizuāli (eleganti nostrādāts CD buklets). Par kompozīcijām – noteikti noklausieties „For My Dying Hope”, „Take My Shame” vai arī smeldzīgo „Unreachable”. Lai gan – te ir ļoti daudz klausāma materiāla, kaut vai diska beigās ievietotā episkā deviņu minūšu garā kompozīcija „Par vēlu”.

PRET. Šķiet, „Catalepsia” tomēr vajadzētu tikt skaidrībā – dziedāt angliski vai latviski. Tas drusku traucē uztvert albumu kā vienotu veselumu. Koncertos – tur var visādi (uh, kā viņi „dzīvajā” nomauca „Sīpolu” slaveno „Dvēselīti”!), bet albumā tomēr derētu pieturēties pie vienota koncepta.