RECENZIJA: Bon Jovi - "Burning Bridges"
Jau šķita, ka vokālista Džona Bon Džovi 1983. gadā izveidotā hārdroka apvienība aizgājusi pa skuju taku – vismaz pērn saņemtās ziņas no viņu nometnes par to liecināja, taču nē, joprojām spurojas un pat laidusi klajā savu trīspadsmito studijas albumu!
Tiesa, „Bon Jovi” rindās ir būtisks un neatsverams zaudējums – savās gaitās ir devies ģitārists Ričijs Sembora. Šī albuma ierakstā viņu aizvietojis Džons Šenks (viņš ir arī jaunā ripuļa producents), savukārt grupā kā štata darbinieks pieņemts Filips Ēriks Ksenidis jeb Phil X, kurš kā viesmūziķis piespēlējis arī Elisam Kūperam, Tomijam Lī, Robam Zombijam un daudziem citiem, bet pirms tam pāris gadus stiprinājis „Bon Jovi” skanējumu koncertos. Nav gan skaidrs, vai „Burning Bridges” vispār var dēvēt par jaunu albumu, jo tajā ietilpināti gabali, kas sarakstīti jau iepriekš, taču kaut kādu iemeslu dēļ nav iekļauti albumā, piemēram, „Saturday Night Gave Me Sunday Morning” rakstīts 2009. gadā izdotajam CD „Circle”, taču neizturēja konkurenci un treklistē tā arī neiekļuva. Paši mūziķi šo disku sauc par „fanu albumu”, bet albumu ar pavisam jaunām dziesmām sola nākamajā gadā – tā darba nosaukums ir „The House Is Not For Sale”.
PAR. Šajā albumā ir viena visai veiksmīga dziesma – „We Don’t Run”. Labā ziņa ir tāda, ka šis ir vienīgais gabals, kas speciāli sarakstīts šim albumam, tātad ir cerības, ka nākamgad jaunais ripulis varētu būt krietni labāks par „Burning Bridges”. Tiesa, sliktāks nemaz nevar būt...
PRET. Šāda albuma iespēlēšanai Ričijs Sembora absolūti nav vajadzīgs, ģitārskanējuma te ir tik maz, ka ar šo uzdevumu gluži labu tiktu galā arī kāds no mūsu šlāgermuzikantiem. Starp citu, atsauce uz šlāgermūziķiem nav nejauša – ieraugot albuma „bukletu”, tas ir, vienu neaprakstītu lapiņu, jāatzīst, ka mūsējie Džonam Bon Džovi ir soli priekšā – viņi vismaz uz šādas lapiņas pacenšas uzdrukāt tālruņa numuru... Par mūziku – lirisks, melodisks poproks, kas droši vien stāvējis blakus kādam albumam, kurā ir rokmūzika. Neviens jau neprasa, lai „Bon Jovi” spēlētu kā „Slippery When Wet” vai „New Jersey” laikos, taču šajā diskā iekļautais skaņu materiāls neiztur nekādu kritiku. Mazākais, ka tie visi ir būvēti un arī skan praktiski vienādi, tie ir arī absolūti garām! Amerikas topā „Burning Bridges” ierindojies priekš „Bon Jovi” nožēlojamajā 13. vietā – arī tas daudz ko izsaka, jo, ja neskaita pirmos divus CD, pēc tam neviens no šīs Amerikā ļoti mīlētās komandas albumiem, nav bijis zemāk par Top 10. Aizmirstam un gaidām 2016. gadu.
*Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.