RECENZIJA: Lana del Rey - "Honeymoon'

Ar Lanas del Rejas (īstajā vārdā Elizabete Grānta) noslēpumaini valdzinošo tēlu fani jau ir apraduši, bet pie viņas mūzikas pierast laikam nav iespējams nekad – tā vienmēr būs tāda ar nelielu mistiskas harizmas devu apdvesta.

Jāatgādina, ka 2013. gada jūnijā šī dziedātāja uzstājās arī pie mums, „Arēnā Rīgā”, un koncertā pabijušie no redzētā un dzirdētā bija stāvā sajūsmā. Klausītāji un mūzikas kritiķi šo dziedātāju ievēroja jau pēc viņas 2010. gadā izdotā debijas albuma ar tā spilgtāko hitu „Video Games”. Šis CD tika pārdots vairāk nekā četru miljonu kopiju tirāžā, bet otrais albums „Born To Die” (2012) ar tādiem hitiem kā „Blue Jeans”, „Born To Die”, „Summertime Sadness” un „National Anthem” sasniedza pat 7 (!) miljonu kopiju atzīmi. Pēc pāris gadiem izdotais „Ultraviolence” gan varēja palepoties tikai ar „nieka” miljoniņu, toties iesēdās gan britu, gan Amerikas topu pirmajās ailēs. Interesanti, ka Lanas del Rejas jaunais albums ir/bija viens no gada gaidītākajiem ripuļiem, taču abos minētajos topos bija otrais: Apvienotajā Karalistē par Nr.1 kļuva veterāns Deivids Gilmors, bet štatos – reperu Drake un Future pārsteidzošais tandēms. Tiesa, diez vai Lanu tas kaut mazākajā mērā uztrauc... „Jaunais albums maz līdzināsies „Ultraviolence”, tas drīzāk atsauks atmiņā manas pirmās divas plates,” kādā intervijā jauno darbu komentējusi pati Lana, un viņas daiļrades cienītāji un arī mūzikas kritiķi šim viedoklim ar lielu degsmi piekrituši.

PAR. „Honeymoon” tiešām ir ievērojami labāks par „Ultraviolence”, bet varbūt apskatnieks vienkārši beidzot ir apradis ar šo savdabīgo un skaisto dziedātāju. Balss viņai ir fascinējoša, bet dziesmu pasniegšanas manierei laikam nav līdzīgas visā plašajā pasaulē (labi, labi, ja pameklētu, tad gan jau kāda droši vien atrastos...). Ļoti simpātiskas ir dziesmas „God Know I Tries”, „Art Deco” un „The Blackest Day”, bet „High By The Beach” teksts uzreiz rada skaidrību par to, kāpēc daudzviet uz Lanas del Rejas albuma vāciņiem rotājas cenzoru uzlīmītes... Spēcīgi un pārliecinoši.

PRET. Lanas del Rejas „dream pop” prasa iepriekšēju sagatavotību un arī daudz laika, lai šajā muzikāli jokainajā materiālā „iebrauktu”. Pie tam – 14 kompozīcijas, bet nākas ilgstoši rakņāties šajā materiālā, lai atrastu pašas pavelkošākās, tas arī nav īsti OK.