Recenzija

Britu rokgrupa „Placebo” šo gadu iecerējusi aizvadīt svinību zīmē – aprit 20 gadi kopš viņu debijas albuma izdošanas. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ Braiens Molko pērn bija nolēmis pietaupīt pulveri priekšdienām, bet, lai par viņiem pavisam nepiemirstu, laida klajā akustiskā koncerta „MTV Unplugged” ierakstu.

Lai gan kopš Kurta Kobeina nāves pagājis jau 21 gads (ārprāts, kā skrien laiks!), atmiņas par šo „grunge” leģendu joprojām ir dzīvas.

Britu supergrupas „Coldplay” septītais studijas albums noteikti bija viens no gaidītākajiem 2015. gada ierakstiem – šoreiz ne tāpēc, ka kopš iepriekšējā viņu albuma izdošanas būtu pagājis ļoti ilgs laiks („Ghost Stories” tika izdots 2014. gada maijā), bet tāpēc, ka vokālists Kriss Mārtins iepriekš bija piedraudējis, ka šis būšot pēdējais ripulis slavas vainagotās brigādes oficiālajā diskogrāfijā.

Par vienu no populārākajām personām Latvijā pēdējā laikā ir kļuvis... igaunis. Ja precīzāk – Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš 2. janvārī oficiāli vedīs pie altāra savu latviešu līgaviņu, bet līdz tam jau paguvis mūsu zemē atzīmēties ar dažādām aktivitātēm. Piemēram, savu jaunības dienu mīļāko dziesmu izlases prezentāciju. Šajā kompilācijā ir 16 dziesmas, kas, kā jau to nosaukums rāda, tapušas laika posmā no 1963. – 1978. gadam un pieteiktas kā Ilvesa „jaunības dienu maksimālisma” izlase.

Gada nogalē klajā nākusi „Radio NABA” veidotā oriģināldziesmu izlase “Pretējības”, kurā tiek piedāvāts savdabīgs redzējums (skanējums) uz 15 Aspazijas dzejoļiem oriģinālu mūziķu izpildījumā. Iemesls – dzejnieces 150. jubilejas gads, atbalsts CD izdošanai rasts Valsts Kultūrkapitāla fondā.

Lai nemulsina šī garadarba nosaukums – Lienes Greifānes pirmajā soloalbumā tikai vienu dziesmu („Ziemassvētku rīts”) var attiecināt uz šo svētku tematiku, turklāt arī tā ir visnotaļ jestra.

Grupas „Inokentijs Mārpls” ceturtajā pilna garuma albumā apkopotas četrpadsmit kompozīcijas, kas radušās visai ilgā laika periodā – daļa dziesmu sacerētas jau 90. gados.

Pirms padsmit gadiem latvju rokgrupa „Indygo” skaitījās jaunā un perspektīvā – tas bija sen. Taču gandrīz nekas nav mainījies, grupa gan vairs nav jauna, tomēr to joprojām gribētos dēvēt par perspektīvu. Tas galvenokārt tāpēc, ka pie „Indygo” šprices joprojām ir abi ambiciozie un harizmātiskie tās līderi Mārtiņš Vaters (balss) un Jānis Volkinšteins (ģitāra) – ar to pietiek.

Pašmāju metālgrupa ar īpatnējo skanējumu (paši viņi to dēvē par „oriental metal”, par ko pieņemts austrumu mūzikas krustojumu ar „death metal”) “Dislocation” izdevusi jau otro albumu – gan digitāli, gan CD formātā.

Šī instrumentālās mūzikas dueta saknes meklējamas Kuldīgas 90. gadu alternatīvajā mūzikā, bet tagadējā sastāvā grupa „Tur un tur” (ak, kungs, cik stulbs nosaukums...) spēlē kopš 2011. gada. Sastāvs – Aleksandrs Štro (ģitāra, pedāļi, efekti) un Edgars Briška (bungas, perkusijas, elektronika). Pirmais ir pazīstams pēc darbības kuldīdznieku kulta „hardcore” komandā „Vonosonoloppus”, bet pēc tam – „rāpuļos” jeb „R.A.P.”, savukārt otrais pagājušā gadsimta nogalē grabināja citā „hardcore” brigādē „Hugo”.

Šā brīža aktuālākais latvju mūzikas albums – rokgrupas „Dzelzs vilks” jaunais studijas ripulis, kas dienasgaismu ieraudzīja pagājušajā nedēļā un tika prezentēts ar nelielu koncertu klubā „Depo”.

Patriotiskā nedēļa jau sen noslēgusies, taču patriotisma nekad nevar būt par daudz, tāpat kā patriotisku un tautisku dziesmu. Vīru kopa „Vilki” apkopojusi 11 latviešu karavīru dziesmas, no senām dienām (piemēram, „Zviegtin’ zviedza kara zirgi” vai „Uz akmeņa malku cirtu”) līdz pat šiem laikiem (dziesma „Hammers” nekādi nevarētu būt radusies sendienās...) - te iekļautas populārākās no “Vilku” izpildītajām latviešu karavīru dziesmām, sākot ar seno karavīru folkloru, strēlnieku, brīvības cīnītāju, leģionāru un nacionālo partizānu dziesmām, kā arī vienu dziesmu, kura atspoguļo mūsdienu karavīra dienestu misiju rajonos. Interesantākais - CD ierakstīts sadarbojoties ar pazīstamiem latviešu mūzikas izpildītājiem, tā dziesmām dodot jaunu skanējumu.

Pārsteigumu mūzikas melomāniem sarūpējusi Austrijas mūzikas izdevniecība “Psychedelic Sounds International” - Anglijas latviešu grupas “Alva” 1978. gada albums “Ja tik būtu...” šogad pārizdots CD un vinila platēs. Šī izdevniecība galvenokārt specializējas 60. – 70. gadu psihedēliskās, progresīvās un folkroka mūzikas izdošanā. “Arī Eiropas mūzikai piemīt gana eksotiska noskaņa - Latvijas etno rokeri “Alva” tam ir dzīvs pierādījums.

Šovakar, 8. decembrī, Rīgas klubā „Melnā piektdiena” klausītāju priekšā stāsies trīs pazīstamas smagmetāla grupas no Šveices, Islandes un Beļģijas, no kurām divām raksturīgākais instruments ir… leijerkaste.

Lai arī grupas „Sīpoli” vēsture ir mērāma vairāk nekā 30 gadu ilgumā, tikai 2012. gada augustā Dzintaru koncertzālē notika pirmais un diemžēl arī pēdējais koncerts šī ansambļa vēsturē – bez Nika Matvejeva „Sīpoli” kaut kā vairs nav iedomājami... Koncerta norise tika iemūžināta audio un video ierakstā, kuri tika klajā laisti pirms mēneša – attiecīgi CD un DVD formātos.

„Positivus” šonedēļ izsludināja nākamgad notiekošā jubilejas festivāla galvenās mākslinieces vārdu, taču, cerams, ka tā būs tikai viena no galvenajām māksliniecēm – ar Eliju Goldingu pilnu Zvejnieku parku nesavāksi.

Latviešu ierakstu Top 10

Džeksonu ģimenes pastarīte Dženeta uz kādu laiku bija nozudusi no aktīvās aprites, kas arī saprotams – pēc brāļa, popmūzikas karaļa Maikla Džeksona negaidītās nāves 2009. gada jūnijā viņa bija pārāk satriekta, lai domātu par mūziku, līdz ar to 2008. gadā izdotais „Discipline” uz ilgiem gadiem palika pēdējais Dženetas diskogrāfijā.

Britu popmūzikas sensācija Adele laikam līdz pat mūža beigām varētu neko nedarīt un pelnīt tikai ar saviem diviem pirmajiem albumiem „19” (2008) un „21” (2011), veiksmīgajiem singliem (šķiet, pietiktu arī ar vienu kārtējās „bondiādes” hitu „Skyfall”), kā arī reizēm savam priekam sniegt kādu koncertiņu.

Lūk, arī Viņš – tīņu elks, 21 gadu jaunais kanādiešu popdziedonis Džastins Bībers ar savu pēc skaita ceturto studijas albumu, kas seko „My World 2.0” (2010), „Under The Mistletoe” (2011) un „Believe” (2012). Kā jūs domājat, kurā vietā tas ir Amerikas topā? Pareizi, pirmajā – tāpat kā visi iepriekšējie viņa garadarbi.