RECENZIJA: Eagles Of Death Metal - "Zipper Down"

© publicitātes

Lai cik tas ciniski arī skanētu, bet amerikāņu rokgrupa „Eagles Of Death Metal” („EODM”) ir vienīgā, kas pēc šausminošajiem un asiņainajiem terora aktiem Parīzē ir kaut ko ieguvusi – milzu popularitāti, kas citādos apstākļos būtu praktiski neiespējama.

 Jāatgādina, ka „EODM” izveidota jau 1998. gadā, tās kodolu veido ekscentriskais vokālists Džese Hjūzs un „Queens Of The Stone Age” ģitārists Džošs Homme. Ar „death metal”, kā to varētu spriest pēc grupas nosaukuma, viņiem nav nekāda sakara – grupa spēlē „garāžas” un alternatīvā roka krustojumu, bet nosaukums esot radies kādā diskusijā par to, kas īsti ir „death metal”. Noklausoties pāris poļu grupas „Vader” kompozīcijas, Homme esot ieminējies, ka tas skan tā, „it kā „Eagles” būtu nolēmuši uzspēlēt „death metal””. Grupas debijas albums „Peace, Love, Death Metal” tika izdots 2004. gadā un mistiskā kārtā izpelnījās lielu reklāmdevēju atzinību – pat tādas lielās kompānijas kā „Microsoft”, „Budweiser”, „Nissan Motors” un daudzas citas savos reklāmas klipos izmantoja „EODM” mūziku. Pērn grupa atgriezās pēc septiņu gadu ilgas pauzes, izdeva savu ceturto studijas disku (tajā ir 11 dziesmas, tostarp „Duran Duran” hita „Save A Prayer” kaverversija), taču neviens pat iedomāties nevarēja, par ko izvērtīsies šī atgriešanās... „Mēs neuztveram sevi pārāk nopietni. Ieguldām lielu darbu, daudz muzikālu ietekmju jaunajās dziesmās, taču vienlaikus arī apzināmies, ka faniem vislabāk patīk, ka to darām ar „man vienalga” attieksmi,” pēc albuma klajā nākšanas intervijā žurnālam Rolling Stone” izteicās Homme. Pēc 13. novembrī notikušā teroristu uzbrukuma koncertzālei „Bataclan”, kurā tobrīd notika „EODM” koncerts, un kur dzīvību zaudēja 89 cilvēki, šīs grupas vārdam jau ir pavisam cita nozīme. Starp citu, nesen parādījās informācija, ka tieši paši mūziķi esot bijis galvenais teroristu uzbrukuma mērķis ("Kur ir dziedātājs, kur ir jenkiji?" klieguši teroristi), taču tam kaut kā negribas ticēt. Lai vai kā, Hjūzs izteicis gatavību atkārtoti spēlēt „Bataclan” koncertzālē, kad tā tiks atvērta apmeklētājiem. „Mēs vēlamies būt pirmā grupa, kas uzstāsies klubā „Bataclan”, kad tas atkal tiks atvērts, jo es biju tur, kad tas uz brīdi apklusa,” intervijā portālam „Vice News” teicis Hjūzs. Lai izdodas!

PAR. Iesākumā „EODM” skanējums totāli nepārliecina, taču pēc n-tās diska noklausīšanās reizes tas pamazām iepatīkas. Piemēram, dziesmas „Oh Girl” un „The Reverend” ir pat vairāk nekā labas, arī citām piemīt elegants a’la „Queens Of The Stone Age” piesitiens, kas komplektā ar „The Darkness” cienīgu „pofigismu” (jeb Hommes vārdiem runājot - „man vienalga” attieksmi) padara šo produktu gana baudāmu. Ir vērts šo albumu noklausīties!

PRET. Dažas dziesmas pamatīgi kaitina, taču tas būtu nieks – klausoties šo disku, pieķer sevi pie domas, ka tajā iekļautais skaņu materiāls iet pie sirds tikai tāpēc, ka tas brīžiem skan kā „Queens Of The Stone Age”. Bet, ja tā, tad kāpēc klausīties „EODM”, nevis „Queens Of The Stone Age” tā oriģinālajās izpausmēs?! Ja iecerētā akcija uzdabūt „Zipper Down” līdz pārdošanas topu pirmajai ailītei, tādejādi it kā parādot teroristiem vidējo pirkstu, būtu guvusi panākumus, tā būtu bijusi liela kļūda.

 * Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.