RECENZIJA: Kataklysm - "Of Ghosts And Gods"

Šodien, 18. janvārī, klubā „Melnā piektdiena” viesosies kanādiešu „nāvinieciņu” četrinieks „Kataklysm”, bet šīs 1991. gadā izveidotās komandas jaunāko ripuli – pēc skaita jau divpadsmito – varēja novērtēt jau krietni iepriekš. Savulaik „Kataklysm” bija izpelnījusies kā vienas no pasaulē ātrākajām (jāatzīst, ka vienlaicīgi arī haotiskākajām) grupām statusu, un paši mūziķi savu izpildīto stilu dēvēja par „hyperblast”, taču šajā gadsimtā šī brigāde nostabilizējusies „death metal” lauciņā. No sākotnējā sastāva ierindā gan palicis tikai grupas dibinātājs, basģitārists Mauricio Iakono, kurš pēc 1998. gada uzņēmās arī vokālista funkcijas, kā arī ģitārists Žans-Fransuā Dagenē, bet, kā mēdz teikt, tas jau ātrumu nemazina, un šoreiz tā var teikt burtiskā nozīmē – „Kataklysm” joprojām spēlē megaātri.

PAR. Pamatīgas un īstas „desas” piekritējiem šis albums patiks – te viss ir pa īstam un nopietni. Kārtīgas ģitāras, labs bungu „kardāniņš” (uh, kā bundzinieks ar nesaprotamo uzvārdu zvetē „Shattered” ritmus!), arī paši gabali ir diezgan veiksmīgi  - primāri tas sakāms par „Soul Destroyer” un „Hate Spirit”.

PRET. Diez ko neiet pie dūšas Iakono „metalkoriskais” vokāls, arī ar izvēlēto zibensātro tempu „Kataklysm” pārlieku pārspīlē. Bažas gan rada pats Rīgas koncerts: albuma limitētajai versijai bonusā ir pievienoti četri gabali no grupas uzstāšanās pērn Keiptaunā, bet to skanējums un kvalitāte nu nekādi nerosina doties skatīt šos vīrus „dzīvajā”.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.