Pēdējā laikā atsācies dziesminieku bums, kas bija pierimis kopš Goran Gora laikiem, kad likās – nu tikai būs, visa pasaule pie kājām! Šobrīd dziesminieku armādas pirmajās rindās izvirzījusies Alise Joste, kuru daudzi ceļ vai debesīs un dēvē par šā brīža skaistāko balsi latvju mūzikā, un kuras stilu definējot tiek piesaukts „indie/acoustic/folk”.
Šī meitene savu pirmo koncertu nospēlēja „I Love You” bārā 2008. gadā, pēc tam piedalījusies dažādās mūzikas konferencēs. „Man kā izteikti kautrīgam cilvēkam vienmēr ir bijis grūti runāt par to, kas ar mani notiek, ko es domāju un jūtu. Ilgi tas tika sevī krāts un slāpēts, līdz brīdim, kad nenoskārstu sakritību rezultātā melodiskā forma kļuva par viedu, kādā beidzot runāt atklāti gan ar apkārtējiem, gan sevi pašu,” par savu mūziku saka Alise. Viņas debijas albums tika izdots 2011. gadā, tajā bija iekļauts ducis jaunās dziesminieces pašsacerētu dziesmu. Pērn klajā nāca Alises otrais albums, kas gan CD versijā nav redzēts, taču digitāli un vinila platē gan. Otro ierakstu, tāpat kā debijas albumu, Alise ieskaņojusi pašas spēkiem savās lauku mājās, to pēcapstrādājis Gatis Zaķis un māsterējis Džo Lamberts. Jāpiebilst, ka pērn „Hardships Are Ships” ieguva pirmo Austras balvu (tā iecerēta kā alternatīva ierastajām „Gada balvām”), šis darbs ticis arī Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas „Zelta mikrofons” Top 5 dziesminieku nominācijā.
PAR. Atmosfērisks un dvēselisks albums, vokāls Alisei Jostei tiešām ir skaists. Šī ir mūzika cilvēkiem, kuriem patīk padomāt un atslēgties no ikdienas sadzīviskās steigas, pasēdēt un meditatīvi apcerēt dzirdamo skaņu materiālu. Ir pamatīgi piedomāts pie kompozīciju niansēm, tas laikam Gata Zaķa nopelns.
PRET. Nenoliedzot Alises talantu, šķiet, ka liela daļa cildinošo un/vai patosa pilno atsauksmju viņai tomēr ticis avansā – grūti te atrast kaut ko Tādu, par ko vajadzētu sajūsmā elst, pūst un stenēt. Dziesmas ir ārkārtīgi līdzīgas pēc noskaņas un nav nozīmes, pamatu tām veido klavieres vai ģitāra - kādu konkrētu kompozīciju izcelt ir nereāli. Apskatniekam lielas problēmas sagādāja tikšana līdz 13 skaņdarbu garā (ilgā) albuma beigām vienā rāvienā, atkārtoti nācās to klausīties pa gabaliņiem.