recenzija

Par laika nogriezni „gads” it kā nevarētu teikt, ka tam paejot ir daudz ūdens aiztecējis, bet ne visos gadījumos. Piemēram, austrāliešu puišu (vai puiku) popgrupas „5SOS” gadījumā gada laikā kopš viņu debijas albuma klajā nākšanas tiešām ir daudz noticis.

Elektroniskās mūzikas pioniera, 67 gadus vecā francūža Žana Mišela Žāra pēc skaita astoņpadsmitais studijas albums, kas tapināts četrus gadus. Šim diskam būs arī turpinājums – jau noteikts, ka 2016. gadā klajā nāks „Electronica 2”. Iepriekšējais albums izdots pirms astoņiem gadiem, tāpēc „laika mašīna” ir neliels pārsteigums pat Žana Mišela Žāra faniem.

Sen to Rīgu daudzināja, nu to „Rīgu” ieraudzīju... Šī projekta „kājas” aug ceturtdaļgadsimts senā pagātnē, kad „dzelzs priekškars” gāzās, un latvju bāleliņiem šķita, ka visa pasaule ir pie kājām, bet, ja vēl piepalīdz kāds ārzemju tēvocis, tad vispār – Holivuda, mēs jau nākam!

Pēc respektablā izdevuma „Forbes” datiem Dr. Dre, īstajā vārdā Andrē Jangs, ir pasaulē otrs bagātākais reperis (2014. gadā viņa finansiālā rocība tika vērtēta 620 miljonu dolāru apmērā), viņš ir ierakstu kompānijas „After Entertainment” un giganta „Apple” pārpirktās audioierīču ražotnes „Beats Electronics” līdzīpašnieks, būtībā tieši viņš atklājis tādus talantus kā Eminems, Snoop Dogg, 50 Cent un citus.

Britu „hard & heavy” veterāni (pastāv jau no 1977. gada) „Def Leppard” savus fanus ar jauniem studijas garadarbiem nebija lutinājuši jau septiņus gadus - iepriekšējais disks „Songs From The Sparkle Lounge” tika izdots 2008. gadā. Par nosaukumu savam vienpadsmitajam studijas ripulim „Def Leppard” nav daudz prātojuši (vai arī ir to darījuši, bet neko nav spējuši izprātot), arī stilistiski nekas nav mainījies, bet par to, ka nekādu izmaiņu nav grupas sastāvā, nevajadzētu brīnīties – kā zināms, no „Def Leppard” iznes tikai ar kājām pa priekšu, kā ilggadējo ģitāristu Stīvu Klārku, kurš 1991. gadā pārdzērās viesnīcā. Jāatgādina, ka „Def Leppard” darbības sākumposmā „kurlo leopardu” bundzinieks Riks Alens cieta autoavārijā un zaudēja roku, taču grupas biedri savējo nelaimē nepameta, speciāli viņam radīja ar vienu roku un daudziem pedāļiem darbināmas bungas, un tā nu Alens muzicē joprojām, komandas skanējumam piedodot to īpašo skanējumu, kas „Def Leppard” atšķir no pārējām šāda stila brigādēm. Par jauno albumu – 14 dziesmas, kas tapušas producenta Ronana Makhjūza aizgādā, nekā īpaši piebilstama vairāk nemaz nav.

Šodien, 18. janvārī, klubā „Melnā piektdiena” viesosies kanādiešu „nāvinieciņu” četrinieks „Kataklysm”, bet šīs 1991. gadā izveidotās komandas jaunāko ripuli – pēc skaita jau divpadsmito – varēja novērtēt jau krietni iepriekš. Savulaik „Kataklysm” bija izpelnījusies kā vienas no pasaulē ātrākajām (jāatzīst, ka vienlaicīgi arī haotiskākajām) grupām statusu, un paši mūziķi savu izpildīto stilu dēvēja par „hyperblast”, taču šajā gadsimtā šī brigāde nostabilizējusies „death metal” lauciņā. No sākotnējā sastāva ierindā gan palicis tikai grupas dibinātājs, basģitārists Mauricio Iakono, kurš pēc 1998. gada uzņēmās arī vokālista funkcijas, kā arī ģitārists Žans-Fransuā Dagenē, bet, kā mēdz teikt, tas jau ātrumu nemazina, un šoreiz tā var teikt burtiskā nozīmē – „Kataklysm” joprojām spēlē megaātri.

Nākamgad vokālista/ģitārista Olas Lindgrēna stūrētie „nāvinieciņi” varēs atzīmēt savas pastāvēšanas 30 gadu jubileju - grupa „Grave” ir vieni no tā saucamā zviedru „death metal” pirmā viļņa redzamākajiem pārstāvjiem (vēl arī „Dismember”, „Entombed”, „Unleashed”).

Kanādiešu rokveterāns Braiens Adamss (56) nerimstas – lūk, viņa pēc skaita jau trīspadsmitais studijas albums. Producenta lomā šoreiz iejuties Džefs Lains, pazīstamās grupas „Electric Light Orchestra” jeb „ELO” līderis, taču diez vai tam bijusi izšķiroša nozīme skaņu materiāla izvēlē.

Slavenais „ZZ Top” bārdainis Billijs Gibonss (66) spēris sānsoli ar jaunu projektu, taču tas nenozīmē, ka nemainīgā sastāvā jau ilgus 46 gadus (!) muzicējošajiem „ZZ Top” būtu pienākušas beigas – vismaz oficiāli nekas tāds nav minēts.

Lai cik tas ciniski arī skanētu, bet amerikāņu rokgrupa „Eagles Of Death Metal” („EODM”) ir vienīgā, kas pēc šausminošajiem un asiņainajiem terora aktiem Parīzē ir kaut ko ieguvusi – milzu popularitāti, kas citādos apstākļos būtu praktiski neiespējama.

Britu rokgrupa „Placebo” šo gadu iecerējusi aizvadīt svinību zīmē – aprit 20 gadi kopš viņu debijas albuma izdošanas. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ Braiens Molko pērn bija nolēmis pietaupīt pulveri priekšdienām, bet, lai par viņiem pavisam nepiemirstu, laida klajā akustiskā koncerta „MTV Unplugged” ierakstu.

Lai gan kopš Kurta Kobeina nāves pagājis jau 21 gads (ārprāts, kā skrien laiks!), atmiņas par šo „grunge” leģendu joprojām ir dzīvas.

Britu supergrupas „Coldplay” septītais studijas albums noteikti bija viens no gaidītākajiem 2015. gada ierakstiem – šoreiz ne tāpēc, ka kopš iepriekšējā viņu albuma izdošanas būtu pagājis ļoti ilgs laiks („Ghost Stories” tika izdots 2014. gada maijā), bet tāpēc, ka vokālists Kriss Mārtins iepriekš bija piedraudējis, ka šis būšot pēdējais ripulis slavas vainagotās brigādes oficiālajā diskogrāfijā.

Par vienu no populārākajām personām Latvijā pēdējā laikā ir kļuvis... igaunis. Ja precīzāk – Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš 2. janvārī oficiāli vedīs pie altāra savu latviešu līgaviņu, bet līdz tam jau paguvis mūsu zemē atzīmēties ar dažādām aktivitātēm. Piemēram, savu jaunības dienu mīļāko dziesmu izlases prezentāciju. Šajā kompilācijā ir 16 dziesmas, kas, kā jau to nosaukums rāda, tapušas laika posmā no 1963. – 1978. gadam un pieteiktas kā Ilvesa „jaunības dienu maksimālisma” izlase.

Gada nogalē klajā nākusi „Radio NABA” veidotā oriģināldziesmu izlase “Pretējības”, kurā tiek piedāvāts savdabīgs redzējums (skanējums) uz 15 Aspazijas dzejoļiem oriģinālu mūziķu izpildījumā. Iemesls – dzejnieces 150. jubilejas gads, atbalsts CD izdošanai rasts Valsts Kultūrkapitāla fondā.

Lai nemulsina šī garadarba nosaukums – Lienes Greifānes pirmajā soloalbumā tikai vienu dziesmu („Ziemassvētku rīts”) var attiecināt uz šo svētku tematiku, turklāt arī tā ir visnotaļ jestra.

Grupas „Inokentijs Mārpls” ceturtajā pilna garuma albumā apkopotas četrpadsmit kompozīcijas, kas radušās visai ilgā laika periodā – daļa dziesmu sacerētas jau 90. gados.

Pirms padsmit gadiem latvju rokgrupa „Indygo” skaitījās jaunā un perspektīvā – tas bija sen. Taču gandrīz nekas nav mainījies, grupa gan vairs nav jauna, tomēr to joprojām gribētos dēvēt par perspektīvu. Tas galvenokārt tāpēc, ka pie „Indygo” šprices joprojām ir abi ambiciozie un harizmātiskie tās līderi Mārtiņš Vaters (balss) un Jānis Volkinšteins (ģitāra) – ar to pietiek.

Pašmāju metālgrupa ar īpatnējo skanējumu (paši viņi to dēvē par „oriental metal”, par ko pieņemts austrumu mūzikas krustojumu ar „death metal”) “Dislocation” izdevusi jau otro albumu – gan digitāli, gan CD formātā.

Šī instrumentālās mūzikas dueta saknes meklējamas Kuldīgas 90. gadu alternatīvajā mūzikā, bet tagadējā sastāvā grupa „Tur un tur” (ak, kungs, cik stulbs nosaukums...) spēlē kopš 2011. gada. Sastāvs – Aleksandrs Štro (ģitāra, pedāļi, efekti) un Edgars Briška (bungas, perkusijas, elektronika). Pirmais ir pazīstams pēc darbības kuldīdznieku kulta „hardcore” komandā „Vonosonoloppus”, bet pēc tam – „rāpuļos” jeb „R.A.P.”, savukārt otrais pagājušā gadsimta nogalē grabināja citā „hardcore” brigādē „Hugo”.