recenzija

Zviedru «black/thrash metal» četrotne savas gaitas iesāka jau 1992. gadā, kad spēlēja leģendāro «Venom» dziesmu kaverversijas – tolaik vēl kā «Gehenna». Nosuakumu nācās pielabot, kad aizvien straujāk plašāku popularitāti guva kaimiņos Norvēģijā mītošā blekmetāla grupa «Gehenna».

Lasvegasā veidoto īpatnējo formāciju, ko pēdējos gados būtībā personificē viens pats vokālists, dziesmu autors un multiinstrumentālists Brendons Jūrijs, un kas spēlē īpatnēju alternatīvā roka sajaukumu ar emo un poppanku, pie mums vaigā vajadzēja skatīt pagājušajā vasarā, kad Lucavsalā tika rīkots krievu izlolotais festivāls «Kubana» - amerikāņi bija iecerēti kā pēdējā vakara (svētdienas) «hedlaineri»,taču neskaidru iemeslu dēļ «Panic! At The Disco» Latvijā tā arī neieradās.

Barbadosā dzimusī „r&b”/”pop” dziedātāja Rianna savos 28 gados jau paguvusi sapelnīt kādus 160 miljoniņus dolāru, piedalījusies vairākās filmās un izdevusi astoņus studijas albumus – nav slikts rādītājs!

Angļu popmūzikas leģendai Eltonam Džonam marta beigās apritēs jau 69 gadi, taču viņš joprojām ir gana ražīgs – „Wonderful Crazy Night” ir jau 32. studijas albums šī kunga vairāk nekā pusgadsimtu ilgajā karjerā. Sera albumu pārdošanas cipari ir grūti aptverami – vairāk nekā 550 miljoni (!) kopiju.

Ir dzirdēti visādi mūzikas stili, bet šis gan ir jaunums – ārzemju mūzikas kritiķi somu «Hexvessel» darbu piesaka kā «psihedēliskais somu meža roks». Grupa pastāv no 2009. gada, tās kontā ir divi albumi - «Dawnbearer» (2011) un «No Holier Temple» (2012), diez ko tālāk par Skandināvijas robežām gan viņu slava nav gājusi, lai arī somiem ir savs fanu pulks arī visas plašās Eiropas ārēs (mūsdienu «internetizācijas» laikmetā gan tas nav nekas pārsteidzošs).

Austrāliešu «hard & heavy» grupa «Wolfmother» savu izveidi piedzīvoja šā gadsimta pašā sākumā. Patiesībā par grupu to dēvēt ir diezgan pārsteidzīgi, jo visus šos gadus tā būtībā bijusi kā vokālista un ģitārista Endrjū Stokdeila «kabatas projekts» - koncertos vai ierakstos parasti tiek pielasīti pārējie mūziķi, kurus it kā iesauc «Wolfmother» rindās, taču pēc tam Stokdeils tikpat ātri no tiem atsvabinās.

Šo piektdien Rīgas klubā “Melnā piektdiena” notiks grupu „Varang Nord” un „Saintorment” jauno albumu prezentācija: abas ir no Daugavpils, taču relatīvi bieži viesojas galvaspilsētas klubos un vietējiem ir zināmas.

Šis ir nebijis veidojums latvju mūzikā – smagmetāla komanda, kas pievērsusies Senās Japānas leģendām, mītiem un vēsturei, uz skatuves kāpj kimono un līdzās ierastajiem roka instrumentiem spēlē arī dažādus jokainus austrumnieku daiktus, piemēram, šakuhači (kaut kas līdzīgs flautai), šamisenu (instruments ar trīs stīgām) un tamlīdzīgus. Arī grupas nosaukums ir aizgūts no seno japāņu mitoloģijas.

Kolorītā angļu „indie & alternative rock” grupa ar vēl kolorītāko, plikgalvaino un tumšādaino vokālisti Skin (īstajā vārdā Debora Anna Daijere) priekšgalā laiduši klajā savu sesto studijas albumu un trešo pēc atgriešanās. „Skunk Anansie” darbību var iedalīt divos periodos: 1994. – 2000. gads un 2008. gads līdz mūsu dienām, taču sastāvam peripetijas ap grupas pajukšanu un atjaunošanos nekādi skādi nav izdarījušas, tā pati četrotne vien mauc kopā.

Grupa „Saxon” ir vieni no tā saucamā 70. gadu beigās dzimušā „New Wave Of British Heavy Metal” jeb „NWOBH” pārstāvjiem. Lai arī viņi mūzikas enciklopēdijās vienmēr tiek piesaukti par vieniem no šī viļņa pirmrindniekiem, „Saxon” nekad nav guvuši tādu atzinību un klausītāju sajūsmu kā, piemēram, „Iron Maiden” vai „Judas Priest”.

Jādomā, ka pārskatāmā nākotnē mūzikas faniem tiks piedāvāta vesela grēda ar agrāk nepublicētajiem Deivida Bovija ierakstiem, viņa dziesmu izlasēm un agrīno albumu pārstrādātajām versijām – tā parasti notiek, ja aizsaulē aiziet kāda augstākā ranga slavenība, ierakstu koncerniem uz to vienmēr gribējies pasildīt rokas. Albuma izdošana „Blackstar” uz to it kā neattiecas, jo disks nāca klajā dziedātāja 69. dzimšanas dienā (tā bija 8. janvārī), bet leģendārais mūziķis mira divas dienas vēlāk, taču – kas zina, kas zina...

Kārtējā supergrupa, tikai šoreiz pavisam dīvains veidojums – šausmu meistara Elisa Kūpera un „Aerosmith” ģitārista Džo Perija nonākšanu vienā laivā vēl kaut kā varētu izskaidrot, bet to, ka otra ģitārista lomā te pieplusojies slavenais „Karību jūras pirāts” Džonijs Deps gan laikam ne.

Savulaik skotu rokgrupa „Franz Ferdinand” vokālista Aleksa Kapranosa virsvadībā šķita ārkārtīgi perspektīva, turklāt ne jau velti – tās debijas CD „Franz Ferdinand” (2004) nudien bija teju vai perfekts, ko apliecināja arī vēlāk gūto balvu grēda. Arī „FF” nākamie abi ripuļi „You Cold Have It So Much Better” (2005) un „Tonight: Franz Ferdinand” (2009) kotējās gana augstu, lai gan šķita, ka šī atzinība vairāk balstās uz vecajiem slavas lauriem.

Beļģu dziedātāja Lara Fabiana (46) pie mums ir diezgan pazīstama – 2013. gada novembrī viņa uzstājās „Arēnā Rīga”, bet pirms tam vismaz pāris (vai pat trīs) reizes ir ciemojusies festivālā „Jaunais vilnis”.

Ja tiktu rīkots konkurss par pašu oriģinālāko latvju grupas nosaukumu, „Anna Kijevā” droši vien būtu ārpus konkurences. „1906.gadā sāka nomierināšanas stratēģiju, kurā cara ģenerāļu vadītās soda ekspedīcijas ieviesa sistemātisku masveida teroru.

Pēdējā laikā atsācies dziesminieku bums, kas bija pierimis kopš Goran Gora laikiem, kad likās – nu tikai būs, visa pasaule pie kājām! Šobrīd dziesminieku armādas pirmajās rindās izvirzījusies Alise Joste, kuru daudzi ceļ vai debesīs un dēvē par šā brīža skaistāko balsi latvju mūzikā, un kuras stilu definējot tiek piesaukts „indie/acoustic/folk”.

Lai gan Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas „Zelta mikrofons” tiks pasniegtas tikai pēc pusotra mēneša (15. martā), vienas balvas ieguvējs ir puslīdz skaidrs – jānotiek brīnumam, lai hiphopa nominācijā neuzvarētu Ozols. “Atpakaļ nākotnē” ir viņa piektais studijas albums, kurā iekļauts ducis dziesmu, kas tapušas laika posmā no 2012. gada līdz pat pērnajam rudenim.

Lai gan pēc grupas nosaukuma varētu spriest, ka šī ir kāda komanda no štatiem, mūsu pašu bāleliņi vien ir – it kā no Rīgas, it kā no Krāslavas. Izveidota akurāt pirms diviem gadiem, spēlē, pēc pašu domām, „blues rock & rock’n’roll”, bet patiesībā vecās skolas smago roku un nelielām blūzroka piedevām.

Norvēģu grupas „Shining” muzikālais skanējums tiek raksturots gan kā „avangard-elektrometāls”, gan „jazz/progressive metal” – tas pateicoties saksofonam, smagajai mūzikai ne pārāk raksturīgam instrumentam, kuru pārvalda šīs blices dibinātājs, multiinstrumentālists Jorgens Munkebijs.

Somu melodiskā metāla grupa "Children Of Bodom" pirms dažiem gadiem ar koncertu viesojās arī pie mums – 2013. gadā viņa bija izdevuši savu astoto studijas albumu „Halo Of Blood”, bet nu klāt arī devītais.