Recenzija

Pēc paziņojuma par to, ka viens no šā gada «Positivus Festival» galvenajiem māksliniekim būs 68 gadus vecais (21. aprīlī viņam būs 69) pankroka un «new wave» mūziķis Igijs Pops, īstajā vārdā Džeimss Ņūels Osterbergs, par viņa daiļradi droši vien būs ieinteresējušies pat tie, kas līdz šim par šādu indivīdu neko nebija dzirdējuši (tiesa, diez vai tādi ir).

Somu «glam & gothic» roka pārstāvju «The 69 Eyes» vārds šobrīd pie mums aktualizējies saistībā ar to, ka augustā (ja precīzāk, tad 13. augustā) grupa uzstāsies četras dienas ilgajā festivālā «Kubana» Lucsavsalā.

Vācu metālkora apvienība «Caliban» reiz viesojusies arī pie mums – tas bija tālajā 2010. gadā, festivālā «Metalshow.lv Open Air», kas risinājās laukumos aiz kluba «Melnā piektdiena». Jau anonsēts, ka vācieši pie mums šogad būs atkal – 10. oktobrī, jau pieminētajā «Melnajā piektdienā».

Pirms pusotra mēneša grupas “Otra Puse” vokālistam Normundam Pauniņam visai zīmīgā vietā, muzikāli izklaidējošajā atpūtas klubā “9. vilnis” (savulaik te bija klubs “Nautilus”, kurā Normunds jeb DJ Norsky ilgus gadus nostrādāja par dīdžeju) tika albuma “Otra Puse remiksi 1996 – 2016” klajā nākšana – iesākumā šis veidojums bija pieejams tikai digitāli, bet nu veikalu plauktos redzams arī aptaustāmā formātā.

Lai gan “kokosrieksti” aktīvi uzstājas jau kopš 2012. gada nogales, plašākai auditorijai šī daudzgalvainā (astoņi mūziķi!) formācija ir diezgan mazpazīstama. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo “The Coco’nuts” izpildītā mūzika nav plašākai auditorijai vai radiostacijām domāta – savdabīgs “funk & alternative jazz”.

Pēc atgriešanās uz rokmūzikas skatuves kādreizējais “hard & heavy” grupas “Monro” vokālists, savulaik par “latviešu Udo” dēvētais Jānis Bukums mauc pamartīgi: divi gadi, divi albumi!

Lai gan leģendārās hārdroka grupas "Bastards" albums tika laists klajā jau pirms krietni ilga laika, kaut kādas aizķeršanās ar oficiālo dokumentrāciju dēļ tam ļāva nonākt mūzikas ierakstu veikalu plauktos tikai salīdzinoši nesen. Aivara Rakovska blices "Bastards" jaunākais garadarbs faktiski tapis rekordu grāmatas (vai arī kāda muzikāla gliemeža...) cienīgos tempos – aptuveni ceturtdaļgadsimta garumā. Tas nav pārspīlējums, jo "Bastards" izveidots jau 1983. gadā.

Jau no 1994. gada pastāvošā smagmetāla komanda “Sanctimony” (starp citu, pēc “Rūsas” un “Inokentija Mārpla” viņi uzskatāmi par trešo pastāvēšanas gadu skaita ziņā cienījamāko “underground” brigādi) beidzot izperinājusi savu piekto studijas albumu – ilgi gan nācās līdz tam gaidīt!

Ādās tērptie un kniedainie «Judas Priest» ar saviem kolēģiem no «Iron Maiden» ir redzamākie no tā saucamā britu jaunā «heavy metal» viļņa, kas joprojām skalojas – ar citiem ir daudz bēdīgāk.

Tas bija 1987. gads, kad visas pasaules hitparādes gāza un arī latvju diskotēku grīdas plosīja «Pet Shop Boys» nemirstīgais hits «It’s A Sin» - tas vēl joprojām ik pa laikam ir dzirdams kādā radiostacijā.

Ziemeļīru vokālists, ģitārists un komponists Rikijs Vorviks pazīstams pēc darbības grupās «Black Star Riders» (izveidota 2012. gadā) un «Thin Lizzy» (viņš tajā ir jau sešus gadus), kā arī skotu hārdroka apvienībā «The Almighty» (tā gan šobrīd jau trešo reizi ir pamirusi), taču ik pa laikam viņš kaut ko pasāk arī solofrontē.

Grupas vārds, albuma nosaukums un arī CD noformējums lika domāt, ka būs darīšana ar kārtējiem drūmiķiem, kas lēni un pamatīgi velk katru kompozīciju teju desmit minūšu garumā.

No labas rokgrupas «No Doubt» līderes Gvena Stefanī kļuvusi par ierindas popdziedātāju, kas lielāko popularitāti gūst no skandāliem bulvārpresē saistībā ar šķiršanos no kādreiz ne mazāk slavenās rokgrupas «Bush» vokālista Gevina Rosdeila – gadās arī tā.

Jau rīt, 12. aprīlī, klubā «Melnā piektdiena» būs interesants koncerts, kurā galvenās personas būs projekts «Death DTA» - tas tiek pieteikts kā «nāves» metāla pamatlicēju «Death» gaitu turpinātājs, spēlē šīs slavenās komandas labākās dziesmas, tikai, protams, bez paša grupas līdera Čaka Šuldinera, kurš aizgājis aizsaulē ar smadzeņu audzēju.

Šā brīža apspriestākais jaunums latvju mūzikā – tikai piecus gadus pastāvošās, taču ātrvilciena tempos uz augšu joņojošās grupas «Carnival Youth» otrais studijas disks.

Jau trīsdesmit gadus pastāvošā progresīvā metāla grupa «Dream Theater» savus klausītājus jau ir pieradinājusi pie tā, ka viņu kompozīcijas ir garas un instrumentāli bagātas, bet albumi pārpilni ar muzikālām pasāžām.

28 gadus jaunais amerikānis Kendriks Lamars no Komptonas Kalifornijā (tā viņš pats sevi pozicionē) šobrīd ir viens no «karstākajiem» hiphopa māksliniekiem. Ja debijas albums «Section.80» (2011) netika pat Amerikas Top 100, tad nākamie divi ripuļi jau bija uz izķeršanu: «Good Kid, m.A.A.d. City» (2012) štatos ierindojās augstajā otrajā vietā, savukārt pērn martā izdotais «To Pimp A Butterfly» bija Nr.1 ne tikai Amerikā, bet arī Britu salās un virknē citu valstu.

Šis angļu alternatīvā roka (tieši tā viņi nesaprotamu iemeslu dēļ tik pozicionēti rietumu medijos) četrinieks uzstājies «Positivus Festival ‘2014», tači absolūti ne ar ko nav palicis atmiņā – varbūt vispārējā mūzikas pārbagātībā šī brigāde vienkārši tika palaista garām.

Šķiet, šā brīža pati blekmetāliskākā no visām latvju «black metal» brigādēm – informācijas gan par to nav daudz. Cik noprotams pēc internetā sagrābājamām ziņu druskām, tad šī Rīgas blice kā «Ohrwurm» pastāvējusi jau 2003. - 2004. gadā, bet pēc šī perioda pārdēvējusies par «Last Decline».

Grupas nosaukums uzrunāja tik ļoti personīgi, ka paiet garām šim albumam bija nereāli. Tā, kas tad mums te ir? Grupa ir no Pļaviņām, tajā muzicē Valdis Bebrišs (vokāls, taustiņi, ģitāra, bass), Andris Vērdiņš (vokāls, ģitāra, bass,), Kārlis Logins (ģitāra, trompete) un Ivo Strazdiņš (sitaminstrumenti).