RECENZIJA: Nekad - "Klusumā"
Grupas vārds, albuma nosaukums un arī CD noformējums lika domāt, ka būs darīšana ar kārtējiem drūmiķiem, kas lēni un pamatīgi velk katru kompozīciju teju desmit minūšu garumā.
Taču nekā tamlīdzīgi – šis ir tipisks hārdkors ar noslieci uz «crust/sludge». Pēc muzicēšanas stila šķiet, ka šī grupa varētu piederēt nemirstīgajai Cēsu «HC» skatuvei, tomēr, cik noprotams, šie ir rīdzinieku. Daudz informācijas par viņiem gan nav: grupa izveidota 2012. gadā, atzīmējusies ar vairākiem koncertiem, sastāvā ir plašākai auditorijai (arī apskatniekam) laikam neko neizsakoši vārdi Žeka (vokāls), Raitis (ģitāra, vokāls), Jānis (bass) un Artis (bungas). Albumu sākts rakstīt «Hodila Records» pērn februārī, tas māsterēts kaut kur štatos, bet izdots tikai pirms mēneša. Lielākoties šī skaņu materiāla izplatīšana paredzēta caur pēdējā laikā aizvien straujāk popularitāti gūstošo «Bandcamp», taču tas pieejams arī CD formātā (izdoti gan tikai 150 ripuļi). Jāpiebilst, ka šī CD vāciņa noformējuma autors ir pazīstamais mākslinieks Kristians Brekte.
PAR. Caur caurēm pagrīdnieki – šī vārda vislabākajā nozīmē. Lai gan hārdkors parasti ir vienveidīgs un dažkārt pat garlaicīgs, «Nekad» vīri ir parūpējušies, lai tā nebūtu – praktiski katrā dziesmā iepīta kāda ritma maiņa vai interesants motīvs, kas liek ieklausīties viņu piedāvātajā mūzikā. «Pēdējais karš», «Kur mūsu sapņi», «Es esmu dzīvs», «Izmaini pasauli» - patiesībā vienalga, kuru dziesmu ieteikt, jo visās var atrast kaut ko interesantu. Starp citu, vēl viena uzslavas vērta lieta – CD pievienoti arī vārdi. Jā, uz pavisam mazmazītiņas lapiņas, jā, vārdu dziesmās nemaz nav daudz, bet – ir!
PRET. Hārdkors ir un paliek hārdkors – stilistiski vienveidīgs un idejiski nabadzīgs. Neko vairāk šis stils diemžēl neprasa.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».