Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Jānis Bukums "Ugunslietus"

© Publicitātes foto

Pēc atgriešanās uz rokmūzikas skatuves kādreizējais “hard & heavy” grupas “Monro” vokālists, savulaik par “latviešu Udo” dēvētais Jānis Bukums mauc pamartīgi: divi gadi, divi albumi!

Akurāt pirms gada nāca klajā viņa jaunā projekta disks “Dzīvs un savādāks”, bet tagad klausītāju vērtējumam nodots jauns ripulis 11 dziesmām, no kurām viena ir grupas “Snow Patrol” hita “Chasing Cars” kaverversija. Jāatgādina, ka arī iepriekšējā Bukuma albumā bija viena kaverversija - tad par “upuri” tika izvēlēta “Radiohead” dziesma “Creep”. Lūk, ko par savu jauno garabērnu saka pats Bukums: “Tas ir mūsu mūzikas kvalitatīvs, konceptuāli tīrs un stilistiski vienots turpinājums: enerģisks, inteliģents un spēcīgs “stadiona” roks. Albumā ir dziesmas par meliem, mīlestību, izdomu un realitāti, kā arī pārdomas un stāsti par dzīvi un Latviju. Un ir arī viena ļoti personiska un sen izauklēta dziesma, kas veltīta manam tēvam. Tajā esmu mēģinājis pateikt visu to, ko nepaspēju pateikt viņam dzīves laikā, un tā varētu būt visu Latvijas vīriešu dziesma saviem tēviem. Uzskatu, ka albums “Ugunslietus” ir labākais veikums manā mūziķa karjerā! Joprojām mūsu devīze ir - Latvija var!”. Jāpiebilst, ka drīzumā turpināsies albuma prezentācijas tūre:
 6. maijā - “Fontaine Palace” (Liepāja), 14. maijā - “Rockiklubi” (Valga), 20. maijā “Melnā piektdiena” (Rīga).

PAR. Nu re, tik tiešām - mācīties nekad nav par vēlu! Iepriekšējā albumā Jānis pusi no albuma bija pietūcījis ar rokbalādēm, kas nemaz nebija labi, bet šajā ripulī tādas ir tikai divas, turklāt jau minētā “Mans Tēvs” ir patiešām padevusies, ar ļoti labu tekstu. No skarbākiem gabaliem kaut kā uzreiz ausīs iekrīt “Indulgence”, samērā labas ir arī “Nepiedotais”, “Latvija”, “Šī melo” un, protams, “Ugunslietus” (starp citu, perfekti atrasts variants diska ievadam). Jāņa Bukuma vokālo dotību priekšā joprojām var noņemt cepuri, tomēr šoreiz īpaši uzteikt gribētos bundzinieku Filipu Bataragu, kurš aug ne pa dienām, bet pa stundām. Ļoti augstā līmenī ir arī ģitāristu tandēms Artūrs Liede - Artūrs Račinskis.

PRET. Šķiet, skaņu materiāla diviem albumiem divos gados tomēr īsti nav pieticis - trūkst kārtīgas roka jaudas. Dažkārt sāk krist uz nerviem sprediķošana tekstos - kā vajadzētu, kā būtu pareizāk utt. Ar kaverversijām arī vajadzētu beigt - skaidrs, ka tā ir vieglāk tikt radiostaciju apritē, bet labāk to tomēr darīt ar pašu dziesmām.