RECENZIJA: Lara Fabian - "Ma vie dans la tienne"

Beļģu dziedātāja Lara Fabiana (46) pie mums ir diezgan pazīstama – 2013. gada novembrī viņa uzstājās „Arēnā Rīga”, bet pirms tam vismaz pāris (vai pat trīs) reizes ir ciemojusies festivālā „Jaunais vilnis”.

Savas garās karjeras laikā viņa paguvusi izdot jau duci studijas albumu, „Ma vie dans la tienne” ir jaunākais šajā sarakstā. Lara pasaulē pārdevusi vairāk nekā 32 miljonus savu albumu kopiju, un, protams, ka viņa ir visu laiku pārdotākā beļģu māksliniece. Lielākoties viņas auditorija ir Francijā un franču valodā runājošajās zemēs, jo akurāt šajā valodā Lara izpilda savas dziesmas (ir gan arī angliskie albumi). Jāpiebilst, ka viņa ir kā „pasaules pilsone”: tēvs – beļģis, māte – sicīliete, Eirovīzijas konkursā pārstāvējusi Luksemburgu (18 gadu vecumā), taču no Beļģijas pārcēlusies uz Kanādu, kur arī ierakstījusi savu debijas albumu. Par viņas veiksmīgāko garadarbu laikam jāsauc 1999. gadā izdoto disku „Lara Fabian” (šāds nosaukums ir diviem viņas ripuļiem), kas iekaroja fanu sirdis ar dziesmu „Adagio”. Arī citiem sekmes bijušas gluži labas, taču izvēlētās valodas dēļ saprotamu iemeslu dēļ tās ir diezgan lokālas.

PAR. Smeldzīgie gabali „Le coeur qui tremble” vai „S’il ne reste qu’un ami” droši vien aizkustinās daudzus romantiskās mūzikas piekritējus – it īpaši jau tos, kuri dievina franču valodā skanošo mūziku. Neitrālākiem klausītājiem tomēr gribētos ieteikt „Le desamour”, kurā samērā veiksmīgi apvienotas popa skaņas ar Laras romantisko pusi, vai arī tituldziesmu, kur klausāmas skaistas stīgu aranžijas.

PRET. Grūti „iebraukt” franču mūzikā – subjektīvi šausmīgi krīt uz nerviem šī valoda. Bez tam arī dziesmās no melodiskā viedokļa nav nekā tāda, kas liktu sevi mocīt ar pārāk biežu šī albuma klausīšanos. Uz „Jauno vilni” (ja tāds vēl ir), tur viņai īstā vieta.

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.