RECENZIJA: Riga - "Riga In America 1991 – 92”
Sen to Rīgu daudzināja, nu to „Rīgu” ieraudzīju... Šī projekta „kājas” aug ceturtdaļgadsimts senā pagātnē, kad „dzelzs priekškars” gāzās, un latvju bāleliņiem šķita, ka visa pasaule ir pie kājām, bet, ja vēl piepalīdz kāds ārzemju tēvocis, tad vispār – Holivuda, mēs jau nākam!
1990. gadā gan Latvija vēl bija PSRS sastāvā, taču Amerikas latvietis Ralfs Augstroze, kurš veiksmīgi darbojās apdrošināšanas kompānijā „AM Re Managers”, pārliecināja savus Amerikas partnerus ieguldīt naudu kādā šovbiznesa projektā Padomju Savienībā. Pēc rūpīgas atlases kā latvju rokmūzikas vizītkarte tika izvēlēta grupa „Remix” ar Igo priekšgalā, taču trīs gadu laikā, iztērējot kādu pusotru miljonu „zaļo”, nomainot producentus un arī grupas dalībniekus, rezultāts tā arī netika sasniegt – ieraksts tā arī palika vāļājoties kādā noliktavā štatos. Kad pirms pāris mēnešiem kādā intervijā taustiņnieks Uldis Marhilēvičs ieminējās, ka esot izdevis projekta „Riga” tolaik ierakstīto garadarbu, tas šķita joks, taču nē – albums tik tiešām ir mūsu mūzikas ierakstu veikalu plauktos, tas nācis klajā „Marhils Music Company” aizgādā. Jāatgādina, ka no sākotnējās projekta idejas palika pāri tikai nosaukums (amerikāņi mārketinga nolūkos uzreiz nomainīja „Remix” pret „Riga” – ja nu toreizējās intereses par Austruma bloka valstīm rezultātā kāds uzķeras...): Igo pie mikrofona bija nomainījis daudz „roķīgākais” Alex, ģitāristu Aivaru Hermani šī paša iemesla dēļ – Ainars Virga, pie basģitāras bija ķēries Guntis Vecgailis no „Opus Pro”, bet pie bungām nosēdināts amerikānis Kērlijs Smits. Tātad bija palicis tikai Marhils. Producentu Dženku Beriju nomainot pret Geriju Sentklēru mainījās arī šī projekta realizācijas sākotnējā ideja – štrunts par iespējamo Austrumeiropas šarmu, „davai” tīru, amerikanizētu hārdroku! Te nu tas ir, 11 kompozīcijas, kuru mūzikas autori bijuši Virga (4), Vecgailis (4) un Marhils (2), savukārt viena bijusi Ainara un Ulda kopdarbs, bet tekstus sarakstījuši vietējie, lielākoties Sentklērs.
PAR. Pat raugoties uz šo albumu no šo laiku skatupunkta netop skaidrs, kāpēc šis albums Amerikā tā arī neieraudzīja dienasgaismu. Stilistiski tas atgādina 1989. gadā izdoto „Whitesnake” ripuli „Slip Of The Tongue” (it īpaši dziesmas „Radio Freedom” un „You Got It Comin’”), no kvalitātes viedokļa arī nekas nebūtu iebilstams, tātad, visticamāk, pusotrs miljons ASV dolāru bija stipri „par īsu”, lai ar šo produktu iefiltrētu milzīgajā Ameriku šovindustrijā, savukārt vārdi „Latvija” un/vai „Rīga” vajadzīgo efektu tomēr nedeva. Lai vai kā, labi, ka šis albums beidzot ir noklausāms un aptaustāms. Tādas kompozīcijas kā „Candy Rocks” vai „The Party Is Over” neliktu kaunēties hārdroka pasaules priekšā arī 21. gadsimtā, bet instrumentālā „Freedom Suite” vispār ir elegances kalngals.
PRET. Mjā, bet ko ar šo albumu darīt tagad, mūsu laikos? Laikam ielikt plauktiņā ar uzrakstu „Retumi” un ik pa laikam no tā noslaucīt putekļus...
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.