Interjers

«Pirmoreiz ienākot šajā mājā, sajutu, ka tajā ir pasakaina aura. It kā netverams lielums, taču būtisks, izdarot izvēli,» ir pārliecināta kādreizējā Latvijas Televīzijas ētera režisore Rasma Dumpe.

«Strādājot par kultūras nodaļas vadītāju, sapratu, ka mums trūkst tādu vietu, kur valdītu īpaša, tikai Latgalei raksturīga gaisotne un kuras rādīt pilsētas viesiem,» atceras nu jau par Rēzeknes vizītkarti kļuvušā bāra un mākslas salona Mōls saimniece, ilggadēja kultūras darbiniece rēzekniete Aleksandrīna Binduka, atklājot, ka mōls latgaliešu valodā nozīmē māls.

«Jūgendstils lielā mērā bija pretreakcija uz 19. gadsimtā valdošo tendenci visu industrializēt, kad uzskatīja, ka gleznojumus, kokgriezumus var mehāniski ražot fabrikā. Jūgendstils atgriezās pie gadsimtos pārbaudītām vērtībām, kas saistās ar lietišķo mākslu, ar dažādām interjera sīklietām. Tās veidoja individuāli, atbilstošas katram cilvēkam, katrai mājai, pievēršot lielu uzmanību tam, lai katra detaļa, katrs elements būtu mākslinieciski veidots un amatnieku roku darināts,» uzsver Rīgas Jūgendstila centra direktore Dr. arch. Agrita Tipāne.

Krīzes kafijas galdiņš, mīklas rullis no stikla, latviešu naudas spilveni, Led Zeppelin trepes, dizainēts un ēdams dzintars – tie ir tikai daži no Latvijas dizaineru darbiem, kas izraisa apbrīnu un sajūsmu.

Kādā no Rīgas centra daudzstāvu dzīvojamiem namiem mīt ģimene, kas, liekot lietā izdomu un darbu, tipveida trīs istabu dzīvokli tā dēvētajā hruščovkā ir pārveidojusi par daudz ērtāku un mūsdienīgāku dzīves telpu.

«Māja prasa daudz rūpju – vienmēr ir kas jāuzlabo, jāpielabo, taču tas nav nekas traks, ja vīrietis šos darbus prot. Mans vīrs ir ar zelta rokām,» ar lepnumu saka Ieva Boikova, Ādažu Superneto maiņas vadītāja.

No 9.līdz 13.septembrim Latvijas interjera un dizaina priekšmetu ražotāji piedalās tirdzniecības misijā Parīzē, Francijā. Vizītes laikā uzņēmēji apmeklēs nozīmīgu ikgadējo dizaina izstādi "Maison et Objet". Latvijas ražotāju tirdzniecības misiju organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Mēbeļu dizainers, SIA Rauzas kompānija līdzīpašnieks Jānis Rauza ir galdnieks jau trešajā paaudzē. Apvienojot uzņēmēja pieredzi un dizaineru inovatīvās idejas, viņš izveidoja mēbeļu kolekciju MINT, kas ir atzinīgi novērtēta Latvijā un veiksmīgi izgājusi pasaules tirgū.

Liekot lietā izdomu, pieredzi un lielu vēlmi dzīvot sakārtotā, funkcionālā vidē, māksliniece, bērnu un jauniešu centra Rīgas skolēnu pils Modes akadēmijas vadītāja Elga Šmite līdz nepazīšanai pārveidojusi tipveida divistabu dzīvokli Maskavas forštatē.

Ķēstutis Isaks, reklāmas aģentūras Shark Media valdes priekšsēdētājs, un viņa dzīvesbiedre Daiva Isakiene, Rīgas lietuviešu vidusskolas direktores vietniece, Latvijā dzīvo jau ilgu laiku.

Nolēmušas, ka nepadosies ekonomiskajai krīzei, vairākas draudzenes nobrieda kopīgam projektam – nelielai šūšanas darbnīciņai, kurā iecerēts darināt sadzīvei nepieciešamo mājas tekstilu, kā arī apģērbu un aksesuārus.

Lai tiktu prom no bezpersoniskas mājvietas kādā daudzdzīvokļu namā, vēl pirms treknajiem gadiem Ķikustu ģimene Salaspilī uzcēla nelielu, bet ērtu māju, kas tapa pēc skandināviem raksturīga privāto mitekļu projekta.

«20. gadsimta 20. un 30. gadiem ir ļoti liela ietekme uz mūsdienu dzīvi. Šis laiks vairāk nekā jebkurš cits ir atstājis iespaidu uz mums, latviešiem,» uzsver Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galvenais krājuma glabātājs Dr. hist. Mārtiņš Kuplais, izrādīdams jaunsaimnieku mājas, kas celtas pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.

Mūzikas pedagogs, Jelgavas bigbenda un pūtēju orķestra Rīga diriģents Raitis Ašmanis kopā ar sievu Līgu, profesionālu juristi, un bērniem Aneti (17), Reini (13) un Līvu (7) jau desmito gadu dzīvo savrupmājā, ko iegādājies, draugu iedrošināts. Tagad ģimenes galva ir ļoti apmierināts ar šo savu drosmīgo un izlēmīgo soli. Bet grūdienu tam devis kāds zīmīgs gadījums.

Māju bieži nevar iedomāties bez kamīna, tāpēc mūsdienīgs risinājums ir biokamīna iegāde. Biokamīniem ir elegants dizains, un tie ir lielisks papildinājums interjerā ar īstu liesmu.

«Meklējot dzīvokli jaunu dzīvojamo māju projektos, biju diezgan vīlies, jo neapmierināja daudzu mājokļu plānojums, izvēlēto iekšējās apdares materiālu kvalitāte, arī nelietderīgais kopējās platības izmantojums, piemēram, neadekvāti lielās lodžijas,» savu viedokli pauž Ivars Kļavinskis, kuram pēc ilgstošiem meklējumiem beidzot izdevās atrast savām prasībām un vēlmēm atbilstošu dzīvokli Mārupes pagasta ciematā Sēļi.

Artis Ulmanis un Lauris Bukovskis, divi armijas biedri un draugi, pirms desmit mēnešiem Rīgas centrā atverot konditoreju restorānu Fazenda, steidzīgajiem rīdziniekiem un Rīgas viesiem ir radījuši vietu, kur valda lauku miers un omulība.

Aizkraukles bankas klientu apkalpošanas speciāliste Judīte Pavlovska un Jānis Pavlovskis, filozofijas un kultūras vēstures pasniedzējs J. Rozentāla mākslas vidusskolā, kopā ar dēliem Reini un Kārli, kā arī vecmāmiņu izbauda dzīvi savā ģimenes mājā, ko nesen uzcēluši Jūrmalā.

«Tāpat kā dau­dzi jūr­mal­nie­ki, arī ma­na mam­ma, sa­vu­laik dzī­vo­jot Slo­kā, va­sa­ras se­zo­nā mā­jas pir­mo stā­vu iz­ī­rē­ja at­pūt­nie­kiem, bet pa­ti ar ģi­me­ni dzī­vo­ja ot­ra­jā stā­vā.

Pat tad, ja neesam mākslas darbu kolekcionāri, dzīves laikā tie pa kādam ienāk mūsu mājās?– dāvināti, iegādāti, atvesti no ceļojumiem. Tos gribam redzēt savā mājoklī pie sienas, taču ne vienmēr akvareļus, grafikas, eļļas gleznas, nelielus gobelēnus, mākslas foto, marmora vai cita materiāla skulptūras izdodas veiksmīgi izkārtot.