Kur akmeņi runā
Brīvdabas estrāde – tā var teikt par tēlnieka Paula Jaunzema un viņa sievas Aijas dārzu, kurā abi vasaras novakaros mēdz uzspēlēt pašu priekam.
Un, ja vēl pievienojas meitas Daces ģimene, tad bieži vien atskan klausītāju ovācijas gan no garām peldošajiem zvejas kuģīšiem, gan lepnām jahtām. «Kāpēc Jaunzemu jaunā paaudze katru brīvu brīdi tiecas uz salu? Jo tur ir viss – ģimene, akmeņi, ūdens, brīvība un mežs. Un, protams, bērnības mājas un vecāku izlolotais dārzs,» saka ģimenes vecākā atvase Dace.
Tēlnieks Pauls Jaunzems dabu uzskata par visu laiku izcilāko mākslinieci, kas pat akmeņiem dod spēku no zemes izaugt. Un cik līganās līnijās veidotas piekrastes kāpas? Ja jau gadu tūkstošos vietumis radušās ieplakas, tad tām arī jāpaliek. Kur gan citur Pauls saviem bērniem ziemās būtu veidojis slīdkalniņu? Un kā omīte Aija zinātu, ka arī Grīnbergu ģimenes pastarītis Miķelis jau stabili stāv uz kājām? Vēl pirms dažām nedēļām puika no šūpoļu kalniņa lepni šļūca uz dupša, bet nesen nokāpa pats. Gadu gaitā pašu rokām celto ģimenes māju Jaunzemi burtiski iepludinājuši mežmalas ainavā. Pirmās bērnības atmiņas par dārzu? Dace atceras: «Apkārt čiekuri un smiltis, bet viss vienmēr ļoti kārtīgs, jo mūsu ģimenē par to īpaši rūpējas mamma. Nekad neesam izjutuši remonta apstākļus vai to, ka kāda vieta nav gatava. Jebkurā stadijā viss ir bijis sakārtots un labiekārtots. Mammai uz to ir īpašs talants. Tā rūpība, ar kādu viss dārzs tiek kopts, ir neizsakāmi liela. Mamma atbild par puķēm un celiņu perfektajām maliņām. Tētis ir galvenais zāliena boss. Ar prieku kādreiz pļaušanā iesaistās arī mans vīrs Gatis. Arī mazajiem brāļiem Kārlim, Ansim un Miķelim pagalmā ir savs, ļoti atbildīgs uzdevums – jāsalasa visi čiekuri! Gadās gan, ka reizēm vākšana izvēršas čiekuru kaujā, bet tas jau puikām ir tikai normāli. Bērniem dārzā ļoti iecienīts objekts ir vectētiņa darinātā putnu barotava. Savs nevainojams raksts ir mana tēta bruģētajiem celiņiem.»
Pulētās laukakmens lodes Pauls Jaunzems savulaik darinājis izstādei Mākslas muzeja Baltajā zālē. Tolaik izstādītas 15 no tām, dažas vēlāk sameklējušas sev saimniekus, dažas tapušas no jauna. Mākslinieks nelabprāt stāsta, kā darbi ieguvuši savu nosaukumu. Šīs lodes saucas Rīts. Rasas lāses? Uzausušās saules siltums? Zeme apaļa kā lode? Bezgalīgie darāmi nepadarāmie darbi? Skaidrojums lai paliek pašu ziņā.
Ne velti Pauls ģimenes mīluli Nemo veselu gadu gudrībās skolojis, saimnieks tiek klausīts uz vārda. Arī dārzu viņi sadalījuši godīgi, suņa pārziņā ir saimniecības pagalms. Pat tad, kad vārti uz brīvību ir vaļā, Nemo atļaujas vien purniņu pabāzt, bez saukšanas nenāks ne lūdzams.
Savai 60. jubilejai Pauls Jaunzems veltījis darbu Vēstījums. Sešos laukakmens tēlos der ieskatīties, tur atrodama gan pasaules, gan dzīves filozofija. Dace ir pārliecināta: «Tētis prot ar akmeņiem sarunāties, tie viņu klausa. Tāpēc arī nekad no lielajām skulptūrām nav bijis bail. Tētis teica – akmens ir tas, kuram droši var uzticēt visdziļākos sirds noslēpumus.»