Māja mieram un atpūtai

Laura un Agris Zvirbuļi, sabiedrisko attiecību kompānijas Divi gani līdzīpašniece un SIA Dāmirevas dolomīts līdzīpašnieks, ar bērniem meitu Līnu un dēlu Jēkabu pirms pieciem gadiem mainīja dzīvesvietu – dzīvokli pret jaunu māju ārpus Rīgas.

«Pirms tam dzīvojām divistabu dzīvoklī Juglā. Mums bija iespēja palikt pilsētā dzīvoklī vai būvēt māju. Tad, kad apprecējāmies, jau zinājām, ka mums kādreiz būs māja. Šīs ieceres īstenojumam vajadzēja piecus gadus,» stāsta Laura Zvirbule. «Vietu būvniecībai neizvēlējāmies, tā drīzāk atrada mūs. Mūsu draugs izstāstīja, ka vēlas šeit iegādāties zemi, kas tolaik bija liela nesadalīta platība. Vajadzēja atrast trīs īpašniekus, kas vēlētos celt sev māju.» Atbraucot apskatīties, ģimene sapratusi, ka nolūkotā vieta patīk. Lai izlemtu, kādu māju būvēt, Zvirbuļu ģimene sēdusies mašīnā, lai tuvākajā apkaimē izvērtētu, kādas ir personiskās mājas. «Vēlējāmies, lai ēkas pirmais stāvs ir plašs, jo mums ir daudz draugu un, kad viņi atbrauc ciemos, visiem pietiktu vietas.» Zvirbuļu ģimene prāto: ja tagad vajadzētu uzsākt būvniecību, tad māja būtu vēl lielāka, jo pietrūkstot telpu atpūtas zonai. Būvniecības darbi diemžēl nav ritējuši tik raiti, kā plānots, nācies nomainīt vairākas celtniecības brigādes, lai iegūtu nepieciešamo kvalitāti.

Kad būvēta māja, sprieduši, ka koks viņu mājvietā netiks izmantots. «Mēs šajā ziņā esam diezgan īpatnēji, jo tas nepatīk. Blakus dzīvo mani vecāki, kuriem mājā viss ir no koka, bet mums ir pilnīgi pretēji, tikai dažas lietas no šā materiāla. Tas laikam nāk no bērnības, jo mans tētis pina grozus, visapkārt bija koks un jūtama klūgu smarža. Man šķita, ka ir taču arī citi alternatīvi materiāli,» stāsta Laura. «Ir izmantots akmens, dabiskais linolejs, kas tajā laikā, kad būvējām māju, bija jaunums. Mājā ir iekārtots akmeņu stūrītis, kas sniedz enerģiju. «Paši tos salasījām un atvedām. Mums ir svarīgi, lai vide, kurā dzīvojam, ir tīra un krāsaina, taču nenomāc.» Zvirbuļu ģimene atzīst, ka, dzīvojot mājā, tai nekad nebūs pabeigtības. Viņi jau izvērtējuši, ka tālākais plāns – vajadzēs labiekārtot saimniecības telpas, tāpēc darba process turpinās. «Jāsagaida, kad māja pēc pieciem gadiem nosēžas. Tad var redzēt, kas ir jāpārveido un jāuzlabo,» atzīst Agris. Prātots, ka pie mājas jāsēj dabiskais zāliens. Taču sapratuši, ka svarīga ir mikroflora, kas jāsaglabā. «Mēs vēlamies, lai, atbraucot uz mājām, šeit varētu justies labi, jo ikdienas ritms ir saspringts. Mums bija vajadzīga māja mieram un lai šeit var atpūsties,» atzīst Zvirbuļu ģimene.

AR CITU DIZAINU. Viesistaba un virtuve, kas apvienotas, aizņem 70 kvadrātmetru lielu platību «Dīvānus viesistabā paredzēts nomainīt. Plānojam, ka jaunie būs pelēcīgi bēšīgā tonī un ar atšķirīgu dizainu nekā tagadējie – plati un zemi. Tos jau esam noskatījuši, bet neesam paspējuši iegādāties.»

Leti, kas iekārtota uz robežas starp virtuvi un viesistabu, var pārvietot. Tieši pie tās labprāt uzturas ciemiņi, kuri Zvirbuļu ģimenes mājās bieži viesojas.

NOMIERINOŠI. Mājas interjerā iekļauts ekskluzīvs elements – stikla grīda.

Būvnieki esot krietni nopūlējušies, lai darbu paveiktu. Gaismas terapija – tā var nosaukt šo Agra idejas īstenojumu, kas sniedz nomierinošu efektu. Viņš skaidro, ka stiklā esot tikai viens kritisks punkts. Ja tas dabūtu spēcīgu triecienu, sāktu plīst, taču ir ļoti izturīgs.

SILTINĀTĀS GRĪDAS. Zvirbuļu ģimene iesaka arī citiem izmantot siltinātās grīdas, kā tas ir viņu mājvietā. «Aizbraucot ciemos, kur ir radiatori, jūtam, ka tur ir karsts, trūkst gaisa, ko elpot, bet kājas salst. Mūsu mājās jūtamies komfortabli, jo tās nesalst,» stāsta Agris. Laura bilst, ka nedrīkst aizmirst par gaisa mitrināšanu, taču tā esot atrisināma problēma.

BEZ AIZKARIEM. Pie logiem mājā aizkaru nav, žalūzijas pieliktas tikai tāpēc, lai telpas aizsargātu no saules stariem. Īpaša uzmanība pievērsta apgaismojuma iekārtojumam, izvēloties Led lampas, kas ir ekonomiskas un videi draudzīgas, lai gan prasa lielākas investīcijas.

KORIDORS. Otrajā stāvā koridors nereti kalpo arī mierīgām sportiskām nodarbēm, piemēram, novusa spēlei. Visas gleznas pie sienas veidojusi Irēna Lejniece, tās tapušas pēc saimnieku pasūtījuma.

DABISKAIS LINOLEJS. Tā kā ar koku ģimene nedraudzējas, tad trepes, kas ved uz otro stāvu, ir izgatavotas no dabiskā linoleja. Mājas saimnieki ar šādu izvēli ir apmierināti.

MELNBALTĀ. Kad ģimene pārcēlusies uz personisko māju, dēlam Jēkabam bija četri gadi. Viņa istabas iekārtojums tika veidots pēc multfilmas Vāģi sižeta, kas tolaik bija topā. Istabā uz divām sienām bija vāģi, kurus uzzīmēja māksliniece. Nesen Jēkabs paziņojis, ka esot izaudzis un istabā ar šādu dizainu nevēloties vairs dzīvot.

Tā svaigi izremontēta, iekārtojot pēc Jēkaba vēlmes melnbaltos toņos. Pēc remonta zēns savā istabā pavadot daudz laika, bet pirms tam viņš meklējis sev citu vietu, kur labprātāk apmesties ģimenes mājvietā.

KOPĪGS KABINETS. Darba kabinetu Laura un Agris dala uz pusēm. Tajā novietots liels rakstāmgalds, pie kura var ērti strādāt. Pie sienām izvietoti zīmējumi, kuros atainota Rīga dažādos laika posmos.

KĻŪDA. «Pirmā kļūda, ko ieraudzījām, kad māja tika uzbūvēta, – katrā istabā izbūvējām padziļinātu nišu. Tās vietā vajadzēja vienu 10 līdz 12 kvadrātmetru istabu, kurā jābūt ieejai no visām pusēm. Taču to var pārplānot un pārbūvēt,» secina saimnieki. Vēl viena no nepilnībām – arī garāžai vajadzējis būt nedaudz lielākai.

ORANŽĪGI. Bērnistabām mēbeles iegādātas Čiekurā. «Iekārtojot viņiem istabas, skatījāmies, lai tās veicinātu bērnu attīstību un vēlmi darboties,» uzsver Laura. Tāpēc Līnas istabā izvēlēti oranžīgi dzelteni toņi.

LIELVĀRDES JOSTA. Lauras un Agra guļamistabā izvēlēti mierīgi toņi. Tajā nav televizora, lai varētu baudīt pilnvērtīgu atpūtu. Uz tās durvīm tāpat kā abu bērnu istabās uzlikta austa Lielvārdes josta. «Tā stāsta par mūsu kopējo dzīvi. Mana omīte Cilda Kupce tās auda. Katra josta ir atšķirīga, ietver informāciju par konkrēto cilvēku. Josta ir ne vien vēstures elements, bet kalpo arī kā talismans vai sargeņģelis, jo ir katram personiski austa.

ENERĢIJAS LĀDIŅŠ. Pārceļoties uz māju no dzīvokļa, saimnieki zinājuši, ka viņiem būs netradicionāli dzīvnieki. Viens no mīluļiem tiek dēvēts par Bozo suni. «Man vajadzēja sfinksu, no kura plūst enerģija.Viņš ir personība, kuram vajadzīgi cilvēki apkārt un iespēja ar viņiem kontaktēties,» saka Laura.