Senlaicīga tējnīca ar magonēm
Drogu bodes – tējnīcas Magonīte saimniecei Aigai Lūsiņai bērnībā katru vasaru bija jāvāc ārstniecības augi, tāpēc radās liela interese, kā tos pareizi lasīt, izžāvēt un daudzveidīgi izmantot.
Aiga pēc profesijas ir grāmatvede, 15 gadus nostrādājusi šajā jomā, taču vienmēr vēlējusies strādāt sirdij tuvu darbu, kas sniedz gandarījumu. Tāpēc pirms diviem gadiem viņa uzsāka farmācijas studijas un apmēram pirms gada atvēra savu drogu bodi – tējnīcu.
Tās interjeru Aiga iekārtojusi pati – ar sarkanām magonēm, linu striķīšiem sienu noformējumā un antīkām mēbelēm, kuras meklējusi dažādos antikvariātos. Drogu bode un it īpaši tējnīcai atvēlētās telpas rada mājīgumu, tāpēc apmeklētāji parasti tajās pavada krietni vairāk laika nekā sākumā plānojuši. «Magone ir vienīgā puķe Latvijā, kas aug pļavās, ir neatkarīga un nepieradināma. Tad, kad to noplūc, parasti novīst, bet reizēm arī ne, bet man tā patīk,» magones tēmas nozīmīgumu interjerā atklāj drogu bodes – tējnīcas Magonīte saimniece Aiga Lūsiņa.
Drogu bodes – tējnīcas vietas izvēlē noteicošais bija tas, lai tā būtu Rīgas centrā. «Mani piesaistīja arī tas, ka ēka ir celta no koka un tai ir sava vēsture. Tas lieliski sasaucas ar autentiskumu un etniskumu.» Pirmajā stāvā Aiga iekārtojusi drogu bodi, kur nopērkamas ārstnieciskas tējas, dabīga kosmētika un daudzas citas interesantas lietas, bet otrais stāvs atvēlēts tējas dzeršanas rituālam un patīkamām sarunām. Apmeklētājiem patīk, ka te var mierīgi pasēdēt un justies kā mājās. Aiga, domājot par interjera iekārtojumu, sapratusi, ka vēlas to iekārtot senatnīgā senču stilā. «Zināju, ko es vēlos, taču grūtākais bija uzzināt, kur visu atrast. Braucu pa Rīgas antikvariātiem un meklēju nepieciešamās ozolkoka mēbeles, jo tās rada pamatīgumu. Apmēram mēnesis pagāja, kamēr atradu. Visilgāk meklēju klavieres. Man šķita, ka tās ir vajadzīgas, jo šis mūzikas instruments telpai piešķir mājīgumu. Pati arī esmu absolvējusi mūzikas skolu un spēlēju klavieres.»
Drogu bodes – tējnīcas Magonīte saimniece Aiga Lūsiņa telpu interjeru veidojusi, lai apmeklētājiem rastos sajūta, ka viņi nāk nevis uz tējnīcu, bet kā draugi ciemos uz mājām.
Kāpnes, kas no tējnīcas ved uz drogu bodi, Aiga iecerējusi pilnveidot – tāpat kā bildes pie sienas, arī tās papildinās linu striķīši, akcentējot senču latviskās tradīcijas. «Metāls neiederas šajā interjerā, tāpēc to notīšu ar linu. Tas ir lēts un labs risinājums.
Ja tējnīcā viesojas lielāka draugu kompānija, tad tā var iekārtoties pie lielā apaļā galda, bet romantiskai noskaņai divatā noderēs blakus tam novietotais galdiņš. Aiga atklāj, ka tuvākajā nākotnē iecerējusi mainīt griestu apdari, jo tagadējie atstāti tādi, kādi tie bija iepriekš. «Vēlos griestus veidot ar mākoņiem un baltu tillu, tāpēc gaidāmas pārvērtības,» nodomu atklāj Aiga. Uz grīdas ir ieklāts lamināts, kuru ir viegli kopt.
RESTAURĒTĀS KLAVIERES. Interesants ir stāsts par klavierēm, kuras nākušas no Norvēģijas – tās piederēja kādam pensionāru pārim, kas nodarbojās ar mūziku. «Tās spēlē muzikālajos vakaros, un arī jebkurš ienācējs tās drīkst uzspēlēt. Vienā no muzikālajiem vakariem klavieres papildināja ģitāras spēle. Šo restaurēto mūzikas instrumentu atradu sludinājumā internetā. Kad aizbraucu tās apskatīt, klavieres atradās noliktavā caurvējā. Būtu vēl pagājis pusgads, un restaurācijas darbs būtu bijis veltīgs. Priecājos, ka instrumentu izglābu no bojāejas,» atklāj Aiga. Ārstniecības augus – virsi un kaķpēdiņu, kas piekārti virs klavierēm un citās vietās pie sienas, viņa pati sējusi un vākusi, bet universālās piparmētras krājumus šovasar nāksies papildināt no jauna, lai varētu izmantot ne vien vizuālajā noformējumā, bet gatavot aromātisku, garšīgu tēju. Interjerā izmantoti aizkari, kas vēl vairāk pasvītro mājīgumu un sadala telpu zonās, bet nav pielikti pie loga, jo Aiga vēlējās, lai ir atvērti.