astroloģija

Kem­bri­džas her­co­gu pār­a Vil­ja­ma un Kei­tas ot­rā ma­zu­ļa nāk­ša­na pa­sau­lē iz­rai­sī­ju­si mil­zu aži­otā­žu Bri­tu sa­lās. Sā­ku­mā ļau­dis mē­ģi­nā­ja prog­no­zēt dzem­dī­bu die­nu, pē­cāk cen­tās pa­re­ģot, vai pa­sau­lē nāks mei­te­nī­te vai pui­sī­tis, bet ga­lu ga­lā sprie­de­lē­ja par to, kāds vārds tiks dots prin­ce­sei. Sa­vu ar­ta­vu aži­otā­žas ra­dī­ša­nā de­va arī po­pu­lā­ru laik­rak­stu as­tro­lo­gi, ku­ru prog­no­zes par 2. mai­jā dzi­mu­šās Šar­lo­tes Eli­za­be­tes Di­ānas nā­kot­ni gan at­šķi­ras – at­ka­rī­bā no tā, uz ko kon­krē­tais iz­de­vums li­cis lie­lā­ko uz­sva­ru.

Va­sa­ras saul­grie­žu laiks ir ma­ģisks brī­dis, kad krus­to­jas, sa­plūst vi­sas sti­hi­jas – Uguns, Ūdens, Ze­me un Gaiss. Šis var būt īs­tais mo­ments, lai ie­ska­tī­tos se­vī un at­jau­no­tu arī sa­vu iek­šē­jo sti­hi­ju līdz­sva­ru.

Fi­to­te­ra­pei­ta Ar­tū­ra Te­reš­ko vārds no­teik­ti dau­dziem ir pa­zīs­tams, jo te­ju vai katrs būs dzē­ris dak­te­ra Te­reš­ko ve­se­lī­gās tē­jas vai arī la­sī­jis vi­ņa sa­rak­stī­tās grā­ma­tas, pie­mē­ram, «Die­va dār­za ārst­nie­cī­bas augi». Tu­vo­jo­ties va­sa­ras saul­grie­žiem, dak­te­ris mu­di­na arī paš­iem ie­brist Die­va dār­zā – ne ti­kai lai sa­ga­ta­vo­tu za­ļo ap­tie­ci­ņu, bet bau­dī­tu da­bas snieg­to skais­tu­mu un mie­ru.

Gada īsākā, romantiskākā un nerātnākā nakts ilgst vien nieka dažas stundas, un tajā līdz ar nagiem var pagūt īstenot visus iecerētos tradicionālos rituālus un zīlēšanu tajā skaitā. Ja gribas paniekoties ar ātru un mūsdienīgu ciparošanu, tad, lūdzu, te tā ir – piedāvājam dažās minūtēs izpildāmu Jāņu nakts saderības testu!

Mī­les­tī­ba mēdz būt tik­pat ne­ap­rē­ķi­nā­ma kā bi­tes. Kā rak­stī­jis kla­si­ķis – tam žo­gam, ko prāts uz­ceļ, jū­tas vieg­li pār­kāpj pār­i. Starp cil­vē­kiem ir da­žā­di īpat­ņi – gan tā­di, ku­ri vi­su mū­žu prot, spēj un grib no­dzī­vot ar vie­nu par­tne­ri, gan tā­di, kam ne­pie­cie­ša­mi vai­rā­ki un ku­ri ne­spēj past­āvēt, ja vien­lai­kus ne­vei­do mī­las trij­stū­ri vai kā­du ci­tu at­tie­cī­bu daudz­stū­ri.

Vis­pirms klau­sā­mies pār­pa­sau­lī­ga­jās kris­tā­la trau­ku ska­ņās, pēc tam no­dun ša­ma­ņu bun­gas. Tat­ja­na Fo­mi­če­va tās iz­ga­ta­vo­ju­si sa­vām ro­kām. Kris­tā­la trau­kus vi­ņa spē­lē pēc iz­jū­tas, prot at­šif­rēt ak­me­ņu vēs­tī­ju­mus un ko­pā ar do­mu­bied­riem vei­do kris­tā­lu rež­ģi ze­mes­lo­des aiz­sar­dzī­bai. Kopš bēr­nī­bas sa­ru­nā­jas ar eņ­ģe­ļiem un sa­ska­ta ener­ģi­jas. Par se­vi sa­ka – kris­tā­lu ener­ģi­jas meis­ta­re.

In­ter­vi­jā ar šā ga­da Pur­vī­ša bal­vas ie­gu­vē­ju glez­no­tā­ju Mi­ķe­li Fi­še­ru («Prak­tis­kā As­tro­lo­ģi­ja», Nr. 4, 2015.) mi­nē­ta «New Age» kus­tī­ba, pēc kā sa­ņē­mām lū­gu­mu pla­šāk past­ās­tīt par šo kus­tī­bu un tās fi­lo­zo­fi­ju.

Šo in­ter­vi­ju gai­dī­ju se­šus ga­dus. To­reiz mē­ģi­nā­ju Va­len­tī­nu Vron­ski at­rast pa da­žā­diem ka­nā­liem, jo ga­ta­vo­ju pub­li­kā­ci­ju par vi­ņa tē­vu – sla­ve­no as­tro­lo­gu Ser­ge­ju Vron­ski. Cil­vē­ku, ku­ra bio­grā­fi­ja vai­rāk at­gā­di­na pie­dzī­vo­ju­mu ki­no si­že­tu, kaut ko starp «aģen­tu 007», «Ame­ri­kā­ņiem» un «Sep­tiņ­pa­dsmit pa­va­sa­ra mir­kļiem». Cil­vē­ku – le­ģen­du, ku­ra dzī­ves gā­jums pār­steidz un iz­brī­na. To­reiz ne­iz­de­vās. Acīm­re­dzot ne­bi­ja pie­nā­cis laiks. Šo­pa­va­sar sa­ti­kā­mies – tie­ši pirms Ser­ge­ja Vron­ska simt­ga­des. Va­len­tīns pa­vē­ra priekš­ka­ru uz tē­va dzī­ves ma­zi­nā­ma­jām lap­pu­sēm Lat­vi­jā.

Par gal­ve­na­jiem ma­žo­ra­jiem jeb lie­la­jiem har­mo­nis­ka­jiem as­pek­tiem pie­ņemts uz­ska­tīt tri­go­nu (120 grā­du leņ­ķis starp pla­nē­tām na­tā­la­jā kar­tē) un sek­sti­lu (60 grā­du). Tie sa­vu­kārt var vei­dot tā­das pla­nē­tu fi­gū­ras kā lie­lais trins jeb trij­stū­ris un ma­zais trins. Vai tie­šām to īpaš­nie­kiem har­mo­nis­ka dzī­ve ga­ran­tē­ta?

Visai pārsteidzošu informāciju savā sociālā tīkla twitter publicējis kāds lietotājs – vēl dažus gadus atpakaļ vairāk kā puse Eiropas iedzīvotāju astroloģiju uzskatījuši par nopietnāku zinātni kā ekonomiku.

Jūnijs solās būt gana nemierīgs. Līdz 12. datumam vēl ilgs piņķerīgais Merkura periods, un šajā laikā, nākamajā dienā pēc Mēness pilnās fāzes, tiks vēlēts jaunais Latvijas Valsts prezidents. Mierīgākās noskaņās varēsim vadīt mēneša otro pusi, bet saulgriežos sasmelties enerģijas turpmākajam darba cēlienam.

Ho­lis­tis­kā me­di­cī­na ne­ska­ta pa­cien­tu šau­ri – dak­te­rē­jot ti­kai sa­sir­gu­šo or­gā­nu, bet gan rau­ga to kā ve­se­lu­mu. Jau no­sau­ku­mā «ho­lis­tisks» ie­tverts vārds «ve­se­lums» (an­gļu va­lo­dā whole – ko­pums), uz­sver ārsts Jū­lijs Vol­gins, kurš jau ap­tu­ve­ni 20 ga­dus sa­vā prak­sē iz­man­to gan Rie­tu­mos dzi­mu­šo ho­me­opā­ti­ju, gan Aus­tru­mu me­di­cī­nā bal­stī­to Fol­la me­to­di. Viņš at­zīst – cil­vēks jo­pro­jām ir lie­la mīk­la, un at­mi­nē­ju­mu ne vien­mēr iz­do­das rast pat ļo­ti pie­re­dzē­ju­šam spe­ci­ālis­tam.

Ser­ti­fi­cēts as­tro­logs, as­tro­noms un as­tro­fi­zi­ķis Ju­ris Kau­liņš ir ana­li­zē­jis uguns­grē­ku sais­tī­bu Lat­vi­jā ar Mē­ness die­nu, Mē­ness fā­žu un pla­nē­tu ie­tek­mi. Vi­ņa pē­tī­jums ap­tvē­ra as­to­ņu ga­du pe­ri­odu – no 1993. ga­da 1. jan­vā­ra līdz 2000. ga­da 31. de­cem­brim. Se­ci­nā­jums ir īss – Mē­ness fak­to­ri uguns­grē­ku ris­ku ie­tek­mē maz. Bet kas tad to ie­tek­mē?

As­tro­me­di­cī­nā lie­la no­zī­me ir tā dē­vē­ta­jam die­nas fo­nam – kā­dā zo­di­aka zī­mē at­ro­das Mē­ness. Kat­ra cil­vē­ka ķer­me­ņa zo­na as­tro­lo­ģi­jā at­ro­das kā­das zo­di­aka zī­mes pār­val­dī­bā, un sa­ska­ņā ar te­ori­ju – kon­krē­ta­jās die­nās ju­tī­gā­kas kļūst tās ķer­me­ņa zo­nas, par ku­rām «at­bil­dī­ga­jā» zo­di­aka zī­mē Mē­ness at­ro­das.

Ame­ri­kā­ņu zi­nāt­nie­ki ie­ro­si­nā­ju­ši mū­su pla­nē­tas or­bī­tā no­gā­dāt ele­men­tār­da­ļi­ņu pa­āt­ri­nā­tā­ju, kas ļau­tu pē­tīt to ele­men­tār­da­ļi­ņu īpa­šī­bas, kas no kos­mo­sa tu­vo­jas mū­su pla­nē­tai. Zi­nāt­nis­kā in­stru­men­ta pa­pil­du efekts bū­tu tāds, ka po­lār­blāz­mas va­rē­tu no­vē­rot jeb­ku­ros pla­tu­ma grā­dos, rak­sta «Jo­ur­nal of Geophysical Re­se­arch».

Ik pa laikam cilvēkam rodas vēlme sākt jaunu dzīvi, kaut ko darīt labāk un citādi. Daži to apņemas realizēt, sākot no dzimšanas dienas, citi 1. janvārī, citi no nākamā mēneša, vēl citi – katru pirmdienu. Kad patiesi ir labvēlīgāks laiks jaunu lietu uzsākšanai vai kaitīgu ieradumu atmešanai?

Ir cilvēki, kuri būs ievērojuši, ka viņus visu dzīvi pavada vieni un tie paši skaitļi. Un tad viņi vai nu uz savas ādas pārbaudītu dažādu likumsakarību rezultātā, vai vienkārši tāpat pieņēmuši, ka kāds no tiem ir viņu laimīgais un veiksmīgais skaitlis, kuru uzskatīt par savu talismanu. Iespējams, tie ir datumi, kad viss izdodas, pārrunas norit veiksmīgāk nekā citās dienās, darījumi sokas.

Žur­nā­lā «Na­tu­re» pub­li­cē­ti zi­nāt­nie­ku dar­bi ap­stip­ri­na jau pa­gā­ju­šā gad­sim­ta sep­tiņ­des­mi­ta­jos ga­dos iz­teik­to hi­po­tē­zi – Mē­ness ra­dies pēc tam, kad aiz­vēs­tu­ris­kos lai­kos Ze­me sa­dū­ru­sies ar kā­du ma­zā­ku kos­mis­ko ob­jek­tu. Līdz šim te­ori­jas pie­kri­tē­jus bi­ja mul­si­nā­jis fakts, ka Mē­ness sa­stāvs ir pār­lie­ku līdz­īgs Ze­mes sa­stā­vam, lai gan te­orē­tis­ki tā īpa­šī­bām vai­rāk bū­tu jā­at­gā­di­na sveš­ķer­me­ņa īpa­šī­bas.

Ir dienas, kad noskaņojums sapņains un izklaidīgs, ir dienas, kad lietišķs vai kašķīgs, un dienas, kad romantisks. Astroloģijā ir iespējas individuālajā kartē paskatīt konkrētā brīža tendences un tādējādi izvēlēties tām vai citām darbībām piemērotāko laiku, taču ne vienmēr tas iespējams (un vajadzīgs). Liela nozīme ir tā dēvētajam dienas fonam – zodiaka zīmei, kurā atrodas Mēness.

Māk­sli­nieks, ja vien viņš nav ra­fi­nēts, sa­vos dar­bos ir ļo­ti at­klāts. Var­būt pat ne­aiz­sar­gāts. Glez­no­tājs Mi­ķe­lis Fi­šers starp «ti­cēt» un «ne­ti­cēt» ba­lan­sē da­žos nie­ka mi­li­met­ros. Kos­moss, ār­pus­ze­mes dzī­vī­bas un ci­vi­li­zā­ci­jas for­mas, sa­zvē­res­tī­bas te­ori­jas, okul­tās zi­nī­bas un ezo­tē­ri­ka te­pat, uz Ze­mes, ir vi­ņa paš­rei­zē­jās in­te­re­ses. Lai ko pa­jau­tā­tu, viņš at­bild go­dī­gi, vien­lai­kus pa­tu­rot tie­sī­bas par vi­su ne­ru­nāt. Vi­ņa dar­bos jā­mek­lē pla­šāks sa­turs, ne­kā for­mā­li re­dzams. Kā­dā re­ali­tā­tē dzī­vo Mi­ķe­lis Fi­šers?