Kas ir veselīgs uzturs?
Kas ir veselīgs uzturs vai kādi ir tā noslēpumi? Nē, noslēpumu nav. Un arī universālas diētas nav. Samērā daudz pētīta ir Vidusjūras diēta, bet to varētu izcelt citu vidū tikai tad, ja vienlīdz apjomīgi būtu pētītas arī citas. Pat vienam un tam pašam cilvēkam savulaik izstrādātais diētas plāns pēc dažiem gadiem vai mēnešiem nebūs derīgs.
Ir pārbaudītas likumsakarības, ko cilvēkam, kurš nolēmis ēst veselīgi, vajadzētu zināt. Piemēram, to, ka organismā uzsūcas 30-35 grami olbaltumvielu, stundā - apmēram astoņi grami. Tas kopumā būtu gaļas gabaliņš kāršu kavas izmērā. Tāpēc - ja sēdoša darba strādnieks vai «dīvāna eksperts», kurš neatkāpjas no datora ne soli, nesātīgi notiesā plaukstas lieluma karbonādi, lielāko tās daļu viņa organisms nepārstrādā, bet, atvainojiet, atstāj tur, kur tam vieta - tualetes podā. Rēķināsim nu: vienu stundu sēžot pie galda/pie datora, ap 70 kilogramu smags cilvēks patērē tikai 100 kilokalorijas. Lai, nekustot no vietas, pārstrādātu šādu kaloriju daudzumu, cilvēks drīkst apēst 200 gramu ābolu vai bumbieru vai trešdaļu avokado, nograuzt pāris burkānu vai apēst vienu vidēja lieluma banānu.
Veselīgs uzturs pirmām kārtām ir daudzveidīgs un līdzsvarots. Kas par daudz, tas par skādi - gan produktu izvēles, gan patērētā daudzuma ziņā. Ja kādreiz cilvēki paēda un gāja vairākas stundas fiziski smagi strādāt, tad tagad ļoti daudziem smags darbs ir uzkāpt un nokāpt pa kāpnēm, un arī tad - pat ne reizi dienā. Velosipēds no jauna nav izgudrots - jāēd sezonas produkti. Tiklīdz sāk meklēt, kas tie tādi, arī ziema nešķiet dārzeņiem nelabvēlīgs laiks. Kas meklē, tas atrod!
Ja vien nav slimību izraisītu problēmu, tad nekādu ļaunumu nenodarīs kādu reizi apēsts kūkas gabals, jo nav gandrīz nekā mokošāka, kā gribēt, bet nedabūt. Ja gribas to salduma radīto enerģijas lādiņu, tātad vajag. Cilvēks tāpēc ir saprātīga būtne, lai sev pajautātu, kāpēc viņam to saldumu kārojas, un cik daudz apēst būtu saprātīgi.
Ja nevēlas iegūt lieku svaru, tad jāizvērtē ēšanas un citi ikdienas paradumi. Ja enerģijas jeb kaloriju ir vairāk, nekā iztērējam, tad kilogrami nāks klāt. Apēdi bulciņu - kāp pa kāpnēm, nevis brauc ar liftu. Nostaigā pāris pieturu kājām. Paķer uz darbu ābolu, burkānu vai ķirbi un nograuz, kad citkārt roka būtu stiepusies pēc čipsiem vai konfektēm.
Par to, kas, pēc viņu domām, ir veselīgs uzturs un kā mēs diemžēl mēdzam ēst, stāsta vairāki eksperti.
Nemeklēsim uzturā vienu briesmoni
Profesors, gastroenterologs Anatolijs Danilāns:
«Veselīga uztura definīcija ir īsa - daudzveidība. Jāēd gan gaļa, gan dārzeņi. Ar nosacījumu, ka produktu nepatērē lielā daudzumā. Cilvēkiem mēdz būt individuāla reakcija uz kādu produktu vai sastāvdaļu, bet nevar kādu diētu noreducēt visiem.
Uzskati par to, kas ir veselīgs, kas nav, mainās stipri. Kādreiz teica, ka piens ir slikts pieaugušam cilvēkam. Nu var to lietot, tikai dažiem pūš vēderu, bet arī tas nav nekas traks.
Vistu olas ir labas, lai gan agrāk liedza tās daudz ēst. Šķiedrvielas ir labas, bet dažiem pūš vēderu. Arī cūkgaļa ir laba, ja uzturā nav par daudz. Kafija nav slikta, bet, ja nepatīk kafijas sekas (tā mēdz uzpūst vēderu), tad par varītēm nav jādzer.
Latvijā cilvēki pārlieku daudz lieto saldumus, bet pasaulē ir vēl ļaunāk. Agrāk slavētā fruktoze nav tik laba - augļu sulas nevajag tik daudz dzert. Ja uznāk tā kāre pēc kaut kā salda, nekas, jo ogļhidrāti organismam ir vajadzīgi. Bet ir jāpiebremzē, lai saldumu nav par daudz, un to nu pats cilvēks var noregulēt.
Mēs mēdzam uzturā sameklēt vienu briesmoni un par to šausmināties. Oi, oi, rupja barība nav laba. Oi, oi, sinepes un asie pipari nav labi. Ir labi, jo kuņģa - zarnu traktu nemaz tik viegli nevar sabeigt. Vai arī mēdzam sameklēt kādu sastāvdaļu un paziņot, ka tā ir jālieto, jo ir vislabākā. Var jau kafiju dzert četras reizes dienā, bet tā neglābs no visām problēmām. Viena pati krila eļļa arī nepasargās no visa sliktā.
Zināt, cilvēki ēd kā gargabalnieki, bet nekustas. Tā ir kļūda, kustēties vajag. Sēž pie stūres, pie datora - aknas aptaukojas, skleroze klāt. Kļūda ir arī tā, ka cer tikai uz uzturu, ka tas visas problēmas atrisinās. Nē, vajag iet saulītē, kustēties, staigāt ar smaidu pa dzīvi. Jā, šņabītis un smēķēšana gan jāatmet.»
Esam kļuvuši par «rijēju tautu»
Veselīga dzīvesveida praktizētāja Inese Ziņģīte:
«Mana pieredze rāda, ka jebkuram uzturam nav ne vainas. Vaina ir cilvēkā - organisms ēdienu nepārstrādā, un tā ir nelaime. Cilvēki neēd, bet rij. Esam kļuvuši par rijēju tautu. Kamēr rīsim, tikmēr būsim slimi. Jo uzreiz vajag palīglīdzekļus, kas lieko izvada no organisma. Sports, diēta nepalīdzēs, ja savu ķermeni laidīsim postā, tā ēzdami.
Bērniem tagad dod košļāt plastmasu, kad zobi šķiļas. Bet pastāvēt blakus 10 minūtes un paskatīties, kā mazais košļā rupjmaizes vīkšķīti - nē, nav laika. Jo slinkāki mēs būsim, jo vairāk būs dakteru, kas kausies par to, kura diēta ir labāka.
Cilvēku neviens ne tagad, ne nākotnē nepārtaisīs, neuzlabos. Nē! Cilvēkam jāizmanto visi savi orgāni, katra sava šūna. Mēs ķermeni izmantojam nesamērīgi, piemēram, visu dienu sēžam, bet nekustamies nemaz. Vajag tā - kustība pret sēdēšanu, ēšana pret rīšanu. Kāpēc man nav jāiet pie dakteriem? Jo man katra šūna strādā. Varu bučoties ar «gripiniekiem», mani tas neietekmē, es nesaslimstu. Jo manā organismā viss strādā. Beigsim slinkot! Mēs gribam atrast kādu vainīgo. Nē, darbojies pats! Aizbrauc līdz Juglai ar trambuli, nokāp pa trepītēm līdz ezeram, uzkāp augšā. Gribi vēl pakustēt? Nokāp un uzkāp vēlreiz. Bet ko mēs? Iesēžamies mašīnā ar apsildāmo sēdekli un aizbraucam dabā. Un otrā dienā beigti. Saaukstējušies.
Bērnus nevaram radīt? Jā, nevaram. Jo vīrietis sildās mašīnā ar apsildāmo sēdekli, lai gan oliņām tas ir kaitīgi. Domāt vajag!
Tāpēc es dzīvoju, bet citi eksistē.»
Pēta, mācās un vadās pēc sajūtām
Žurnāliste, tulkotāja, sešu kulinārijas grāmatu autore, kulinārijas meistarklašu vadītāja Iveta Galēja:
«Par eksperti sevi neuzskatu, bet viedoklis ir. Par ēdienu interesējos apmēram 30 gadu, krāju pieredzi. Man ir 3000 kulinārijas grāmatu, un visas esmu izlasījusi. Man nepatīk vārds uzturs, jo tas šķiet kaut kas samākslots, kas cilvēkus atbaida. Cilvēks nelieto uzturu, viņš ēd, bauda.
Organisms katram ir citāds,vajadzības ir atšķirīgas, cilvēki mēdz citādi reaģēt uz vienu un to pašu vielu, arī emocijas atšķiras, jo ēdiens saistīts ar emocijām. Tāpēc arī katram ir savi veselīga uztura principi. Neslēpšu, ka esmu daudz ko izmēģinājusi, arī badošanos un urīna terapiju. Esmu klausījusi autoritatīvu uztura speciālistu ieteikumiem, lietojusi viņu ieteiktās piedevas, piemēram, klijas. Un esmu ļoti riskējusi ar veselību un pat dzīvību, jo speciālistu ieteiktie līdzekļi organisma attīrīšanai man nederēja. Tāpēc tagad uzmanīgi vērtēju uztura speciālistu ieteikumus. Man ir vēl viens veselīga uztura kritērijs - ja redzu, ka veselīga uztura propagandētājs izskatās vecāks par saviem gadiem, tad viņa sacītajam nevar uzticēties.
Esmu vācu valodas filoloģe, tulce un sekoju tam, kas notiek pasaulē, lasu katru dienu. Vācijā, Austrijā, Šveicē ir daudz līdzekļu, lai veiktu regulārus pētījumus uztura jomā. Tas, ko mums slavina tagad, tur, balstoties uz pētījumiem, jau ir noiets etaps. Pie mums saka - brokastis ir svarīga ēdienreize. Nē, brokastis obligāti visiem nav jāēd, bet to dara tie cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams. Ir jāēd tad, kad gribas, kaut vai tikai pulksten 12. Es no rīta varēju ieēst vien tad, kad strādāju radio, cēlos piecos, un tad man ap septiņiem gribējās ēst. Tagad man gribas ēst ap pulksten 11-12. Vados pēc sajūtām.
Daudz kas atkarīgs no stereotipiem, ko domājam par ēdienu. Eiropā iesaka rīsu diētu. Es biju Šrilankā, rīsu fabrikā. Tur smejas par mūsu rīsu diētu, jo rīsi ir dažādi - tie gan veicina, gan nosit apetīti vai arī veicina uzbarošanos. Kad lidoju uz Indiju caur Stambulu, lidmašīnā jautāja, vai ēdīšu eiropiešu vai indiešu ēdienu. Atbildēju, ka indiešu, jo man garšo asas piedevas. Taču man priekšā sēdēja indiešu ģimene ar diviem maziem bērniem, un viņiem nejautāja neko, bet atnesa indiešu ēdienu. Viņi to ēda, arī bērni. Sapratu, ka viņiem tā ir ikdiena un asās piedevas nav nekas briesmīgs. Tās, piemēram, sadziedē kuņģi. Jāsaprot, ka uztura jomā viss mainās, nekas nav akmenī iekalts.
Man patīk pētīt senus rakstus un pārbaudīt. Esmu arī daudz mācījusies. Vai zinājāt, ka pamatā esam pārtikuši no dabas - no gārsas, virzas, nātrēm, balandām? Esam no tām pārtikuši, nevis izmantojuši kā garšas uzlabotājus. To izlasot, sāku izgaršot dārzā augošo virzu, gārsas. Un kombinēju, piemēram, virzu ar bumbieriem vai apelsīnu sulu. Nātres vispār ir unikālas! Pavasarī iesaku krāsaino ēšanu - liekam šķīvī varavīksni. Krāsu pigmenti veic vērtīgu darbu cilvēka organismā - ķer brīvos radikāļus un ietekmē noskaņojumu. Jo krāsaināk, jo labāk.
Ziemā nav vietējo dārzeņu, ko ēst? Ziema ir super gadalaiks! Sarkanās bietes - pret vēzi, kāļi, seleriju saknes, pastinaks, melnsakne… Kāposti aug Latvijā un ir uzglabājami visu ziemu. Skābēt var arī burkānus, redīsus, bietes, kāļus, kabačus. Nupat ģimenē apēdām beidzamo skābētu Ķīnas kāpostu ar ingveru, ķiplokiem un čili piparu. Sīpolu var pildīt un cept krāsnī. O, tā ir vesela pasaule!
Kāpēc sāku to pētīt? Tas saistīts ar ģimeni un veselību. No daudz kā var tikt vaļā ar ēšanu, esmu pārbaudījusi. Jā, man ir viena recepte, kas izturējusi laika pārbaudi. To lietojam vairāk nekā 25 gadus: sacepu krāsaino papriku, kaltētus tomātus, olīvas, daudz rozmarīna, sīpolus. Virsū lieku fetas sieru vai brinzu.»
Ēdīsim apzināti!
Sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande:
«Uztura zinātnē par vienu un to pašu produktu var pierādīt pretējas lietas. Īsi atbildot uz jautājumu, kas ir veselīgs uzturs, saku - tas ir svaigs, zaļš, lokāli audzēts, sezonāls un daudzveidīgs. Dārzeņiem, augļiem un ogām jāaizņem vismaz puse no šķīvja. Ideālas diētas nav. Pat veidojot diētas plānu konkrētam cilvēkam, tas viņam ir tikai uz noteiktu laika periodu, konkrētā gadalaikā un atkarībā no veselības stāvokļa. Nav konstantas un perfektas diētas, ir sabalansēts uzturs.
Manuprāt, pašlaik aktuāls ir jautājums nevis - ko ēst, bet - kā ēdam. Mūsdienās cilvēks nevis ēd, bet rij. Ēd pie stūres, ēd, skrienot no viena punkta uz citu. Rotējot pa māju, var nograuzt piecus ābolus un pat nepamanīt, kas ir apēsts. Kuņģis skaitīt nemāk, tas ir nesekmīgs matemātikā. Tāpēc jāmācās ēst normāli. Tas ir - pie galda, ar galda piederumiem. Pamanīt, ko apēdam. Atslēgt kairinātājus - telefonu, televizoru. Vai tad nav tā bijis, ka pie televizora nemanot apēdam šokolādes tāfelīti? Un vēl mēdzam ēst no agra rīta līdz pusnaktij. Cilvēki mēdz «apēst» stresu, tāpēc apzināti ēst nozīmē saprast, kāpēc es ēdu, kas šajā brīdī notiek. Un ēst lēnām, apzināti, pamanot ēdienu.
Lasu lekcijas ofisu darbiniekiem, un viņi atzīst, ka bija vajadzīgs kāds, kurš norāda uz to, ko paši nemana dienas skrējienā. Tiem, kuri strādā ar datoru, maz kustas, varu ieteikt uzturā lietot vairāk šķiedrvielu, augļus, bet ne vīnogas un citas saldas ogas, kas satur daudz augļu cukuru. Ja pie datora gribas ko pagrauzt, tad - ābolu.
Interese par uzturu ir, par to liels prieks. Uzņēmumu vadītāji saprot - lai darbinieks ir vesels, viņam jāzina, kā ēst veselīgi. Uzturs palīdz nodrošināt veselību, dod darbaspējas.
Sāpīgs jautājums ir bērnu uzturs. Vecākiem ir jāatzīstas, ka tie ir viņi, kuri bērnam nopērk čipsus vai aizved uz makdonaldu.
Bērnu aptaukošanās ir reāla problēma. Mēs te kliedzam par pieciem bērniem vegāniem vai par dažām mācību iestādēm, kurās bērniem ir veģetārs uzturs, bet aizmirstam, ka Latvijā puse mirušo ir no kardiovaskulārām slimībām. Latvijā katram ceturtajam trešklasniekam un katram piektajam pirmklasniekam ir palielināts svars vai aptaukošanās. Un tā jau ir diagnoze.»