«Mūsu filiāle ir neliela, bet uzskatu, ka tas ir pluss, jo katram studentam varam veltīt pienācīgu uzmanību. Esam gandrīz kā ģimene, kur viens otru iedrošina, uzmundrina, atbalsta,» teic Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Madonas filiāles biroja administratore Mārīte Švaukste.
Ceturtdaļa aptaujāto vecāku nekad nav pārrunājuši ar saviem bērniem, kā pareizi uzvesties dzelzceļa tuvumā, šķērsot ceļu, pārbrauktuvi, liecina SKDS pētījums. «Diemžēl, bet iedzīvotāji neaizdomājas, ka dzelzceļš ir paaugstināta bīstamības zona un neapdomīga rīcība var beigties ar nelaimes gadījumu,» uzsver valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) iekšējās komunikācijas vadītāja Māra Baumane.
«Mūsu studenti jau studiju laikā atrod darbu, jo nepārspīlējot darba devēji pēc viņiem stāv rindā,» ar gandarījumu stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktore Ineta Geipele.
Maķedonijas valdība 2011./2012. akadēmiskajā gadā piedāvā vienu stipendiju Latvijas vidusskolas absolventam vai studentam bakalaura studijām Informātikas un tehnisko zinātņu universitātē Ohridā Maķedonijā. Pieteikumu var iesniegt līdz 15. jūnijam.
No rītdienas līdz 14. maijam Ventspilī norisināsies Baltijas valstu profesionālās izglītības iestāžu 19. sporta spēles, kurām gatavojas vairāk nekā 200 dalībnieku no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Nodrošināt ar darba tirgus prasībām saskaņotu mācību procesu – tāds ir viens no Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālās vidusskolas (KTTPV) stratēģiskajiem mērķiem.
Cilvēki daudz mērķtiecīgāk izvēlas, ko studēt, un nav gatavi tērēt laiku un naudu, uzsākot studijas programmā, kurā viņi īsti nesaredz savu aicinājumu vai reālas darba iespējas, novērojusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča.
Mācību vielas apguve klases solā ir pavisam ikdienišķs process, bet Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija ir izdomājusi veidu, kā ieinteresēt un sniegt padziļinātāku priekšstatu par mācību stundās dzirdēto un izpratni, kā skolotājas stāstītais praktiski izmantojams.
Viens no labākajiem variantiem, kā atvilkt elpu no ikdienas steigas – apmeklēt kādu lustīgu pasākumu. Kuldīgas Kultūras centrs pilsētniekiem un viesiem ik gadu piedāvā virkni dažādu aktivitāšu.
«Nav neapmācāmu bērnu – tāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas uzstādījums. Esmu pārliecināta, ka labāk, lai bērni izglītojas skolā, ja vien to atļauj veselības stāvoklis, nekā mācības notiek mājās, jo dzīve skolā palīdz socializēties, labāk iekļauties sabiedrībā,» ir pārliecināta Pelču speciālās internātpamatskolas - attīstības centra direktore Ināra Oļena.
«Klientu apkalpošanā strādājošie nelabprāt sasveicinās un atvadās, un šie aspekti ir galvenie klupšanas akmeņi apkalpošanas servisā Latvijā,» noslēdzoties TNS Latvia pētījumam, secina uzņēmuma Lielo klientu direktore Ilze Kronberga.
Fakultāšu ēku atjaunošana, pārbūve, jaunu būvju celtniecība – tik vērienīgi ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) plāni, īstenojot projektu RTU – Pilsēta pilsētā. Darbus plānots pabeigt 2013. gada beigās.
Lai arī ne viens vien Latvijas iedzīvotājs kravā somas, lai dotos labākas dzīves un darba meklējumos ārpus valsts, taču nelielas atlabšanas pazīmes vērojamas arī vietējā darba tirgū: personāla atlases uzņēmumu pārstāvji norāda, ka lēnām, bet pieaug brīvo vakanču skaits, kā arī dažādas aptaujas liecina, ka vidēji katrs trešais darba devējs plāno tuvākajā laikā meklēt jaunas darba rokas.
Valsts ģimnāzija – tas ir īpašs skolas statuss, ko iegūst, izpildot virkni prasību un gadu gaitā apliecinot augsto latiņu skolēnu izglītošanā. Šī kvalitātes zīme pirms sešiem gadiem piešķirta arī Talsu Valsts ģimnāzijai.
Latvijā tāpat kā Vācijā, Igaunijā, Lietuvā un Slovākijā ir salīdzinoši maz pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem ar nepabeigtu vidējo izglītību – 9–15%, liecina Eurydice pētījums. Tikmēr Spānijā un Itālijā tie ir gandrīz 50%. Savukārt 2% pieaugušo Latvijā ir ar nepabeigtu pamatizglītību.
Vēl nepilni divi mēneši, līdz Vācija atcels noteikumus, kas ierobežo darbaspēka pārvietošanos no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to no 1. maija Vācijas darba tirgus būs atvērts arī Latvijas iedzīvotājiem.
Šajā akadēmiskajā gadā studiju programmu skaits pārsniedz 960. Saistībā ar plānotajām reformām augstākajā izglītībā pirmais solis ir sperts – sākta studiju programmu starptautiska izvērtēšana.
Ar Norvēģijas atbalstu drīzumā Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem noslēgsies vērienīgs projekts, kas būtiski uzlabos ieslodzīto dzīves apstākļus. Vēl atlikuši vien nelieli labiekārtošanas darbi. Renovētais dzīvojamais korpuss tiks atklāts aprīļa beigās.
«Darba meklētāja aktīva iniciatīva, darba devēju interese, mūsu sniegtās apmācības – šiem komponentiem sekmīgi krustojoties, galarezultāts ir noslēgts darba līgums,» norāda Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centra (P.I.T.E.C.) Liepājas filiāles pārstāve Baiba Lagzdiņa.
«Ne viens vien pieredzējis jūrnieks sacījis – darbs ir ļoti grūts, tas neietver laisku kuģošanu pa pasaules jūrām un okeāniem, bet ar savu algu varu bez raizēm nodrošināt savu ģimeni,» akcentē Liepājas jūrniecības koledžas direktora vietniece audzināšanas darbā Dzintra Putniņa.
Pavisam nesen savu uzņēmējdarbību apvienojuši metālkomponentu ražotāji J.J. Stainless un J.J.Metal Liepājā, kas abi ir meitas uzņēmumi Dānijas J.J. Stål.
Jau vairākus gadus komunikācijas zinātne, informācijas tehnoloģijas, tiesību zinātnes un ekonomika ir populārākie studiju virzieni, kur uz vienu budžeta vietu pretendē vismaz seši septiņi studētgribētāji.