«Ne viens vien pieredzējis jūrnieks sacījis – darbs ir ļoti grūts, tas neietver laisku kuģošanu pa pasaules jūrām un okeāniem, bet ar savu algu varu bez raizēm nodrošināt savu ģimeni,» akcentē Liepājas jūrniecības koledžas direktora vietniece audzināšanas darbā Dzintra Putniņa.
Arī studijas prasa daudz pūļu un lielu motivāciju, bet pēc tam darba augļi ir gana saldi, piemēram, koledžas absolvents, kurš 2010. gada vasarā pabeidza koledžu un strādā par ceturto mehāniķi, saņem ap 4000 dolāru mēnesī.
Šobrīd pasaulē trūkst ap 36 000 kuģu virsnieku, tāpēc darba tirgus ir plaši atvērts, tomēr prasa no jaunajiem jūrniecības speciālistiem labas zināšanas, prasmes, iemaņas un kompetenci savā profesijā.
Latvijā jūrnieka arodu var apgūt divās mācību iestādēs, un viena no tām ir Liepājas jūrniecības koledža, kas uzņem gan 9., gan 12. klašu absolventus. Par jūrnieka profesiju jauniešu interese gadu no gada palielinās, novērojusi koledžas direktora vietniece. «Pamatskolas beidzējiem piedāvājam stāties jūrskolā un izskoloties par kuģa vadītāju vai kuģa mehāniķi. 12. klašu absolventi var apgūt minētās profesijas, kā arī daudziem saistoša var šķist loģistikas specialitāte. Tad ir jāizvēlas programma Starptautisko pārvadājumu organizācija,» norāda Dz. Putniņa.
Audzēkņi saņem arī stipendiju. Jūrskolā stipendiju apmērs ir nepilni 10 lati mēnesī (valsts finansējums), bet, ja jaunietim nav neattaisnotu kavējumu un nesekmīgu atzīmju, viņš var saņemt arī Eiropas Sociālā fonda stipendiju – līdz 50 latu mēnesī. Par mācībām jūrskolā nav jāmaksā. «Savukārt koledžai ir 94 valsts apmaksātas budžeta vietas un 13 stipendijas 70 latu apmērā. Tā kā studēt gribētāju skaits ir liels, bet valsts finansējums nepietiekams, pārējiem, kas nav tikuši budžetā, piedāvājam studēt par maksu. Studiju maksa gadā ir 900 latu,» norāda direktora vietniece. Konkurss uz budžeta vietām ir liels. Reflektantu atlasē galvenais kritērijs ir vidējā atzīme latviešu, angļu valodā un matemātikā. «Ja rezultāti ir vienādi, ņemam vērā arī atestāta vidējo atzīmi. Vidējo vērtējumu minētajos mācību priekšmetos skatāmies, arī uzņemot jūrskolā,» norāda Dz. Putniņa.
Nenoliedzami, ikviens vēlas mācīties un savas praktiskās iemaņas trenēt mūsdienīgās telpās. Skolai šis jautājums ir viena no prioritātēm. Lai uzlabotu mācību procesu, koledža realizējusi ne vienu vien projektu, kur piesaistīta Eiropas nauda. «Pavisam drīz durvis vērs kuģu vadības un automātikas laboratorija. Projekta ietvaros renovētas telpas, iegādāti jauni mācību stendi. Turklāt, veicot laboratorijas telpu renovāciju, tās tika pielāgotas personām ar kustību funkcionāliem traucējumiem. Savukārt gada otrajā pusē finiša taisnē nonāks pārrobežu projekts, ko īstenojam kopā ar Lietuvas Jūras akadēmiju, un tā mērķis ir pilnveidot stūrmaņu apmācību procesu,» stāsta Dz. Putniņa.
Jāpiebilst, ka visu klātienē apskatīt un iegūt vēl detalizētāku informāciju par studiju procesu koledžā, jūrnieka darba niansēm, aprunāties ar audzēkņiem, kas jau praktizējušies uz kuģiem, būs iespējams Informācijas dienā – 14. aprīlī pulksten 13.