Jau vairākus gadus komunikācijas zinātne, informācijas tehnoloģijas, tiesību zinātnes un ekonomika ir populārākie studiju virzieni, kur uz vienu budžeta vietu pretendē vismaz seši septiņi studētgribētāji.
Līderis nemainīgi ir komunikācijas zinātne. Lai tiktu budžetā šajā lauciņā, jāiztur ļoti sīva konkurence – uz vienu valsts apmaksātu studiju vietu pretendentu skaits ik gadu ir ap divdesmit.
Bet vai gadu no gada Latvijas darba tirgus ir gatavs uzņemt virkni šo jauno censoņu? Varbūt minētajās jomās jau tagad vērojama speciālistu pārprodukcija? Atbildes sniedz minēto nozaru pārstāvji.
Mediju eksperte Anda Rožukalne:
– Atbildēt uz jautājumu ļoti precīzi varētu vien tad, ja pastāvētu divi skaidri priekšnoteikumi: skaidri zināms nepieciešamo komunikācijas speciālistu skaits un pārliecība, ka augstākās izglītības pienākums ir izpildīt valsts noteiktu pieprasījumu, nevis augstskola dod iespēju indivīdam brīvu izvēli sekot savam aicinājumam un interesēm.
Vērojot studiju popularitāti, līdzīgs jautājums tiek uzdots jau vairākus gadus, arī pirms ekonomiskās recesijas, bet nekad vēl neesmu redzējusi skaitli, kas norādītu, precīzi cik un kādās jomās specializējušos jaunos žurnālistus katru gadu būtu gatavas uzņemt mediju organizācijas, arī sabiedrisko attiecību aģentūras nepasūta sagatavot noteiktu skaitu jauno speciālistu. Tirgus ir ļoti dinamisks, protams, ekonomiskā recesija samazināja pieprasījumu pēc žurnālistiem, jo tika samazināts esošo redakciju darbinieku skaits, nebija daudz arī jaunu mediju projektu. Tā rezultātā daļa jauno žurnālistu sāka plānot un veidot paši savus mediju, pārsvarā internetā. Tagad gan situācija mainās, mediji vairāk meklē jaunus darbiniekus. Otrs recesijas efekts: jaunajiem žurnālistiem nācās daudz vairāk sevi pierādīt, lai atrastu darbu, tas palielināja motivācijas nozīmi, medijos vairs viegli nevarēja atrast darbu katrs jaunienācējs, iespējas palielinājās labākajiem.
Līdzīgas tendences skāra ar sabiedriskās attiecības. Ekonomikas lejupslīde, protams, atstāja ietekmi arī uz pieprasījumu pēc sabiedrisko attiecību pakalpojumiem. Un arī šajā situācijā var ieraudzīt pozitīvu aspektu – šo profesiju izvēlas tie, kas patiešām vēlas tajā strādāt, nevis taisīt sabiedriskās attiecības tikai sev – savai personībai. Runājot ar sabiedrisko attiecību aģentūru pārstāvjiem, ne visas aģentūras dramatiski izjuta finanšu krīzes ietekmi, tas lielā mērā bija iepriekš veiktā kvalitatīvā un efektīvā darba rezultāts. Ir beigusies pašpasludināto PR guru ēra, sevi jāpierāda ar reālu darbu. Līdz ar to domāju, ka motivētākajiem vieta šajā profesijā būs vienmēr.
Advokātu biroja SORAINEN partneris Ģirts Rūda:
– Neapšaubāmi, konkurence juristu vidū pieaug. Tomēr uzskatu, ka labi juristi un advokāti būs nepieciešami vienmēr. Arī ārpus Latvijas – gan Ziemeļeiropā, gan citur Eiropas Savienībā (ES). Normatīvie akti un prakse nemitīgi papildinās. Pēdējos 10 gados klāt nācis detalizēts regulējums ES līmenī. Attīstās arī jaunas jomas, kuras priekš nebija tik aktuālas, – enerģētika, farmācija, IT. Savukārt pēdējos gados ir bijis lielāks pieprasījums pēc tiesvedības un maksātnespējas speciālistiem. Tas dod jaunas iespējas iegūt unikālas zināšanas un darboties jomās, par kurām vecākiem kolēģiem zināšanas var nebūt tik lielas. Turklāt, lai arī studijas jurisprudencē ir populāras, ne visi augstskolas beidzēji turpina darbu šajā profesijā.
Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma DPA vadītājs Juris Vilders:
– Šobrīd Latvijas tirgū ir augsts pieprasījums pēc kvalificētiem IT speciālistiem, kas robežojas ar deficītu. IT speciālisti Latvijā (un arī pasaulē) bija, ir un būs nepieciešami. Pēdējo 20 gadu laikā šādu speciālistu pieprasījums visu laiku ir uzrādījis augšupejošu tendenci, un prognozēju, ka tā būs arī turpmāk. Taču vēlos arī akcentēt vienu no Latvijas pamatproblēmām, proti, efektīvas saiknes trūkumu starp izglītības sistēmu, darba devējiem un valsts pārvaldi. Par izglītības attīstību atbildīgajām iestādēm pilnībā trūkst prognožu, kāds varētu būt attiecīgās kvalifikācijas speciālistu pieprasījums Latvijā nākotnē. Arī Latvijas augstskolas nezina, kādi speciālisti būs pieprasīti darba tirgū, bet no tā izriet būtisks jautājums – kādas studiju programmas un kādā apjomā valsts šobrīd finansē un plāno to darīt turpmāk. Šaubos, vai šobrīd augstskolu saražoto neskaitāmo juristu, sabiedrisko attiecību speciālistu un psihologu lielākā daļa jebkad atradīs darbu savā profesijā, jo šo speciālistu piedāvājums ir jau vairāk nekā pārplūdinājis tirgu. Gan valstij, gan darba devējiem ir jāuzņemas līdzatbildība, dodot savlaicīgas norādes, kas būs tās studijas, kuru speciālisti būs valstij nepieciešami nākamo divu, desmit gadu laikā. Uzskatu, ka šobrīd valsts nezina, kam un kāpēc dod naudu dažādu speciālistu sagatavošanā, kas faktiski nozīmē nepārdomātu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Protams, savu ieguldījumu darba tirgum atbilstošu speciālistu sagatavošanā var un vajadzētu uzņemties arī biznesam – nodrošinot prakses vietas, atbalstot mācību tehnisko nodrošinājumu.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:
– Starp kvantitāti un kvalitāti šajā gadījumā noteikti nevar likt vienādības zīmi. Kvantitatīvi sociālajās zinātnēs tiešām jau varētu būt speciālistu pārprodukcija, taču, runājot ar darba devējiem, joprojām var dzirdēt, ka kvalificētu finanšu vai uzņēmumu vadības speciālistu atrašana ir nopietna problēma. Ņemot vērā, ka jauniešu skaits Latvijā 90. gadu zemās dzimstības dēļ turpina samazināties, viens no risinājumiem varētu būt studiju vietu samazināšana, lai varētu gan palielināt izdevumus uz vienu studentu, gan saglabāt aptuveni nemainīgu pieteikumu skaitu uz vienu studiju vietu – tātad nodrošināt gan studentu, gan studiju kvalitāti.